Bīstamo vietu uz ceļiem kļūst mazāk, bet satiksmes intensitāte arvien palielinās, kas rada risku par jauniem melnajiem punktiem, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra Latvijas autoceļu pārvaldītāja "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Vairāk nekā pirms trīs gadiem uz Latvijas ceļiem bija 174 “melnie punkti”, bet kartē, kas izveidota, apkopojot datus par 2014.-2016.gadu, šādu punktu ir 99.
Situācija satiksmes drošības jomā pēc bojā gājušo skaita nedaudz uzlabojas, bet satiksmes intensitāte pieaug, īpaši uz valsts lielākajām šosejām, stāstīja Lange.
Pēdējo trīs gadu laikā satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem ceļiem palielinājās par 17% un visvairāk – Pierīgā.
Augot intensitātei, nekāda optimisma gan neesot, jo pastāv risks, ka varētu parādīties jaunas bīstamās vietas uz autoceļiem. Tāpēc melno punktu karte tiks prezentēta Valsts policijai, lai meklētu risinājumus situācijas uzlabošanai bīstamajās vietās.
Viens no bīstamākajiem melnajiem punktiem šobrīd ir Tallinas šosejas krustojums ar ceļu Limbaži - Dūči, kur 2015.gadā ievainoti četri cilvēki, gadu iepriekš četri cilvēki gājuši bojā.
Lange norādīja, ka pēc radaru parādīšanās autosatiksmes drošība ir uzlabojusies. Vidējais ātrums uz valsts ceļiem tomēr ir aptuveni 93 km/h, un īpaši satraucošs ir tas, ka šie ātrumi īpaši nemainās pat ziemas laikā.
"No visām trim Baltijas valstīm mēs esam pārliecinoši pēdējā vietā pēc finansējuma ceļu sakārtošanai, kas arī rada bīstamību," sacīja Lange.
Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis šādu pētījumu dēvē par nozīmīgu. Tas palīdzēs, lai iesaistīto pušu sadarbība būtu sekmīgāka un lai būtu iespējams novērst smagus ceļu satiksmes negadījumus šajos melnajos punktos.
Šī informācija ir nepieciešama, lai uzlabotu infrastruktūru, protams, arī jāsaprot, kādēļ šie melnie punkti veidojas, un arī Valsts policija sāk padziļinātu analīzi par ceļu satiksmes negadījumu iespējamajiem cēloņiem, stāstīja Krapsis. Policija par saviem secinājumiem informēs gan “Latvijas Valsts ceļus”, gan Ceļu satiksmes drošības direkciju, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, “lai analizētu vietas, kur notikuši smagi negadījumi, negadījumi ar bojā gājušajiem”.
Savukārt Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins Latvijas Radio stāstīja, ka karte atspoguļo negadījumu statistiku, bet nav statistikas, kas skaidrotu, cik negadījumos vainojams sliktais ceļu stāvoklis.
Abašins stāstīja, ka apdrošinātājiem nav zināms, kad obligātās apdrošināšanās OCTA pieprasīšanas gadījumos vainojams ceļa stāvoklis, savukārt brīvprātīgas apdrošināšanas KASKO polises turētāji vidēji 1000 reižu gadā prasa kompensēt ceļu stāvokļa dēļ radītos zaudējumus. Parasti tās ir pārsistas riepas un citas klasiskas lietas, mašīnai iebraucot bedrē. Biežāk apdrošinātāji saņem prasījumus par negadījumiem uz grants ceļiem.
Mašīnas ātrumu negadījuma brīdī ir grūti pierādīt, “tāpēc apdrošinātāji nepiekasās”, nostājas klienta pusē un vēlāk meklē iespēju regresa kārtībā piedzīt zaudējumus no ceļu uzturētājiem, taču viņu vainu arī ir grūti pierādīt, un visbiežāk regresa zaudējumus piedzīt neizdodas.
Ir bijuši ļoti reti gadījumi, kad izdodas pierādīt ceļu uzturētāju vainu, un visbiežāk tie ir negadījumi, kuros vainojamas kanalizācijas lūkas, nevis ceļu klasiskais stāvoklis un bedres, stāstīja Abāšins.
Saskaņā ar apdrošinātāju datiem, TOP 3 vietas pēc ceļu satiksmes negadījumu skaita ir lielveikalu autostāvvietas. 197 avārijas notikušas pie lielveikala "Alfa", 171 - "Spices" stāvlaukumā, 93 - pie "Mola".
Bet arī braukšanas kultūra Latvijā vēl nav vislabākajā līmenī. Kad no ceļiem pazuda fotoradari, vadītāji sāka braukt neuzmanīgāk un pieauga cietušo skaits. Radaru pakāpeniskā atgriešanās un policijas netrafarētās automašīnas šo situāciju atkal ir uzlabojušas.
Bet kopumā apdrošinātāju izmaksas saistībā ar OCTA pieaug un cenas pakāpeniski pieaug, un faktiski cerības uz cenu samazināšanos ir minimālas, atzina Abāšins.
