Kā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina VM Investīciju un ES fondu uzraudzības departamenta direktors Jevgeņijs Blaževičs, tiem mediķiem, kas izvēlēsies darbu reģionos, plānota vienreizēja pārcelšanās kompensācija.
Pārcelšanās kompensācija būs piecu minimālo mēnešalgu apmērā. Vēl kompensācijā varēs saņemt vienu minimālo mēnešalgu par katru ģimenes locekli.
"Tā ir nevis valsts minimālā alga, bet konkrētās kategorijas ārstniecības personas minimālā alga atbilstoši valdības noteikumiem," skaidroja Blaževičs.
Vēl plānots maksāt ikmēneša kompensāciju uzturēšanās izmaksu segšanai. Šīs kompensācijas apmērs pirmajā gadā paredzēts 200 eiro apmērā. Otrā gada pirmajos sešos mēnešos plānots maksāt 70% no minētajiem 200 eiro, bet atlikušajā pusgadā – 30% no 200 eiro, ziņo LETA.
Atbalsta pasākumi paredzēti arī jaunajiem ģimenes ārstiem, kuri dotos darbā uz tām ģimenes ārstu praksēm reģionos, kur esošais ģimenes ārsts ir pensijas vecumā. Paredzēts sniegt finansiālu atbalstu gan ģimenes ārstam, kurš praksi nodod, gan jaunajam ģimenes ārstam, kurš pārņem darbu praksē, informē VM.
Pēc Blaževiča teiktā, ar 10 miljonu eiro atbalstu darbam reģionos varēs piesaistīt 1420 ārstniecības personas.
Atbalsta saņemšanai ārstniecības personai būs jānoslēdz līgums ar ārstniecības iestādi, kur atbalsta saņēmējam būs jānostrādā ne mazāk kā pieci gadi. ES atbalstīto programmu administrēs nozares ministrija – VM.
Pašlaik minstrija strādā pie plānošanas dokumenta, kas kalpos par pamatu ES fondu atbalsta programmas ieviešanai. Vienlaikus sadarbībā ar partneriem VM taps plāns, kā tiks organizēta ārstu piesaiste darbam reģionos.
"Tostarp tiks vērtētas arī prioritārās vietas, jo ir indikācijas, ka ar pieejamo finansējumu nebūs iespējams atrisināt pilnīgi visas vajadzības.
Tā kā būs jādefinē arī efektivitātes kritēriji, kuras iespējas un personas mēs atbalstām prioritāri un kuras sekundāri," atzina VM pārstāvis.
Viens no aspektiem, kas varētu tikt ņemts vērā atbalsta sadalē, ir attālums no Rīgas. Piemēram, viens no iespējamiem kritērijiem, kas iezīmējies līdzšinējās sarunās, ir – ja ārstniecības iestāde atrodas 60 kilometru attālumā no Rīgas vai ir tuvāk, tad attiecīgi nevarēs pretendēt uz atbalstu.
"Jo tā ir tā teritorija, kur ārsts īstenībā, dzīvojot Rīgā, var aizbraukt un sniegt pakalpojumus. Tā ir, piemēram, Jelgava, Jūrmala, Ogre, kur īstenībā cilvēkresursu problēmas varētu būt līdzīgas kā Rīgā," teica Blaževičs.
Pēc viņa teiktā, šajā programmā akcentu plānots likt uz jauno speciālistu piesaisti darbam reģionos. Atbalsts neattieksies uz medicīniskajām māsām, jo lielāks to trūkums ir vērojams tieši Rīgā. Toties plānots atbalstīt māsiņas, kas nestrādā savā profesijā vai strādā ārpus Latvijas.
Blaževičs skaidroja, ka programmu plānots atvērt šā gada beigās vai nākamā gada sākumā.
Taču jau tagad reģionos esošās ārstniecības iestādes par darbu var vienoties ar ārstniecības personām, kuras atbalstam varēs pieteikt tad, kad programma būs atvērta.
Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka ir apsveicama jebkura iniciatīva, kas papildina veselības aprūpes finansējumu un uzlabo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību reģionos.
"Tas noteikti neatrisinās visas problēmas, bet, ja ar to sākam, tad tas noteikti ir atbalstāms," teica Kozlovska,
uzteicot VM vēlmi vērtēt ideju ieviest tā saukto lauku atbalsta koeficientu saistībā ar attālumu no Rīgas.
"Jo tālāk ir no Rīgas ģimenes ārstu vai speciālistu prakses, jo mazāk ir cilvēku, speciālistu, kas vēlas tur doties, izņemot reģionālās pilsētas," teica asociācijas vadītāja.
