Arodbiedrība: pacienti to noteikti jutīs
Nevis ar streiku vai piketu, bet gan strādājot vien 168 stundas līdzšinējo 240 stundu vietā Latvijas mediķi šovasar plāno sabiedrībai parādīt, cik maz novērtēts ir viņu darbs.
Akcija plānota visu jūliju, kad daļa mediķu brīvprātīgi atteiksies no pagarinātā normālā darba laika, kas patiesībā nozīmē neapmaksātas virsstundas.
Lai gan visi mediķi nav vienoti, lielākā daļa atbalsta ideju strādāt tikai tik, cik Darba likumā noteikts un ne stundu vairāk.
"Pacienti to noteikti jutīs. Piemēram, jūlijā visi nesaņems plānotos izmeklējumus. Valdībā visi zināja, uz ko mēs ejam. Jau bija jābūt skaidram rīcības plānam, bet vēl nekā nav. Tāpēc tāda asa rīcība," atzina LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa.
"Stradiņos" pārcels plānveida ķeizargriezienus
Šai akcijai pievienosies arī Stradiņa slimnīcas vecmātes, un jau jūnijā būs vairākas dienas, kad nav iespējams nodrošināt vecmāšu dežūras.
Stradiņa slimnīcas vadītāja skaidro, ka neatliekamo palīdzību sniegs katram. Bet plānveida ķeizargriezienus gan būs jāpārceļ.
"Tas ir tas pats, kas ar vecmātēm. Mēs nezinām, kas būs, negribas biedēt cilvēkus, bet mēs rēķināmies (..). Neatliekamo palīdzību sniegs noteikti," solīja Stradiņa slimnīcas vadītāja Ilze Kreicberga.
Trešdien, 17.maijā, premjera vadībā sanāks Veselības darba grupai, kurai jāatrod trūkstošie miljoni, lai palielinātu algas un dzēstu šo ugunsgrēku. Kur ņemt vismaz 200 papildus miljonus eiro, pagaidām nav skaidrs.
Piedāvās no 1.jūlija maksāt par virsstundām
LVSADA vēlas, lai Saeima steidzamības kārtā pieņemtu Ārstniecības likuma grozījumus, kas paredzētu ar šā gada 1.jūliju saīsināt pagarināto normālo darba laiku un attiecīgi paaugstināt darba samaksu.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks ("Vienotība") otrdien medijiem izsūtītajā paziņojumā norāda, ka Ārstniecības likuma grozījumi, kas paredz jau no šī gada jūlija īstenot pakāpenisku pāreju uz samaksu par virsstundu darbu, ir izstrādāti.
Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija par likuma grozījumu tālāko virzību lems sēdē 23.maijā.
"Pēc trim gadiem vairs nebūs tāda pagarinātā normālā darba laika, un visi ārstniecībā strādājošie, kuri strādā garākas darba stundas, nekā paredz likums, par to no 2020.gada 1.janvāra arī saņems divkāršu samaksu," pauda Ražuks.
Plānots, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā – 50 stundas, bet 2019.gadā – 45 stundas nedēļā.
Tāpat plānots, ka darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficentu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā - 1,2, bet 2019.gadā - 1,35.
Jau ziņots, ka tā sauktā pagarinātā normālā darba laika ieviešana bija krīzes laikā pieņemts risinājums. Tas paredz to, ka mediķiem var noteikt darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī.
Par papildu stundām nemaksā kā par virsstundām dubultu samaksu, bet gan to pašu likmi kā par parastām stundām.
Veselības ministrija grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.
Tikmēr Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Ārstniecības likuma normas, kas paredz darbu virs normālā darba laika.
