Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome strādā haotiskā režīmā, vērtējot pēdējās dienās pieņemtos lēmumus, saka uzrunātais eksperts. Šonedēļ NEPLP paziņoja, ka nolēmuši Latvijas Radio valdi atkal paplašināt, atjaunojot to trīs locekļu sastāvā. Viens no lēmuma iemesliem – nepieciešams cilvēks, kurš būtu kompetents finansiālos jautājumos, jo tie Latvijas Radio esot aktuāli.
Latvijas Radio valdes locekli un priekšsēdētāju meklēs atklātā konkursā. Padome informēja, ka tikmēr šos pienākumus pildīs prokūristi. Taču pēc divām dienām Latvijas Radio pārraugs Ivars Āboliņš sacīja, ka tos, iespējams, nemaz neiecels: „Mēs par to lemsim, tikpat labi mēs šos prokūristus varam arī neiecelt. Mēs esam ar šīm izmaiņām statūtos devuši sev šādas tiesības.”
Prokūrists neaizstāj valdes locekli
Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs skaidro, ka prokūristus parasti ieceļ, lai valdes darbs būtu efektīvāks. Taču ir nepareizi interpretēt, ka prokūrists lēmumu pieņemšanas ziņā nostājas valdes līmenī.
„Šobrīd var vērot, ka NEPLP rīcība ir nedaudz haotiska. Turklāt šī padome sasaistīja prokūrista iecelšanu ar divu jauno valdes locekļu atlases procesu. Latvijas Radio vadība ir rīcībspējīga, lemttiesīga, tad es noteikti neredzu nepieciešamību steigā iecelt prokūristus. Turklāt izrādās, ka Latvijas Radio šāds prokūrists jau ir iecelts,” norāda Grafs.
Valdē kā prokūrists kopš aprīļa darbojas Latvijas Radio finanšu direktors Juris Gavars.
Pārresoru koordinācijas centra speciālists Vladislavs Vesperis uzsver, ka prokūrists neaizstāj valdes locekli. Prokūrists var rīkoties tikai viņam izsniegto pilnvaru robežās, un tās var izsniegt tikai valde. „Sigitas Roķes rokās ir tas, cik lielu šo pilnvaru apjomu viņa piešķir šiem prokūristiem,” stāsta Vesperis.
Viņš arī uzsver, ka jebkurā gadījumā lēmumu pieņemšana, piemēram, par kanālu darbību, ir valdes rokās, saskaņojot tos ar dalībnieku sapulci, šinī gadījumā ar NEPLP. Prokūristu pilnvaru apjomā nevajadzētu iekļaut tādus jautājumus kā, piemēram, atsevišķu Latvijas Radio kanālu slēgšanu. Speciālists saka, tam jāpaliek valdes atbildībā.
“Prokūrists nevar pieņemt lēmumus pretēji valdes uzskatiem un lemtajam,” saka Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks.
Viņš vēlreiz uzsver, ka valdes loceklis izlemj, kādas pilnvaras prokūristam dot. Arī to, vai prokūrists ir ieceļams, lemj valde, šinī gadījumā – Sigita Roķe. „Komerclikums nosaka, ka komersants ieceļ prokūristus, komersantu pārstāv valde, šinī gadījuma tā ir Sigita Roķe,” rezumē Vesperis.
Radio trīs valdes locekļi
Taču neskaidrības ir ne tikai ar padomes vēlmi Latvijas Radio valdē iecelt prokūristus. Radio vienīgā valdes locekle Sigita Roķe saka, padome ir kļūdījusies, sakot, ka lēmums par triju valdes locekļu atjaunošanu stājas spēkā tikai ar reģistrēšanas brīdi Uzņēmumu reģistrā. Lēmums ir spēkā no tā pieņemšanas brīža: „Līdz ar to no 17.jūlija ir veikti statūtu grozījumi, kur ir skaidri un nepārprotami teikts, ka Latvijas Radio ir trīs valdes locekļi.”
Šobrīd Latvijas Radio vadība strādā pie tā, lai saprastu, ko izmaiņas nozīmē pašreizējai valdei, kurā ir tikai viena locekle. „Šobrīd mūsu skaidrojums ir tāds, ka es kā vienīgā valdes locekle varu uzņemties un vadīt uzņēmuma operatīvo darbību, bet es nevaru pieņemt valdes līmeņa lēmumus,” skaidro Roķe.
Grafs, komentējot radušos situāciju, ar vārdiem neskopojas, uzsverot, ka padomei trūkst sapratnes par komerctiesībām, tāpēc tiek pieņemti sasteigti lēmumi: „Es priecātos redzēt, ja NEPLP spēcinātu sevi komerctiesībās un pārzinātu korporatīvās pārvaldības principus. Un, ja šādas lietas būtu, tad, visticamāk, mēs nenokļūtu šādā situācijā, ka tiek pieņemti lēmumi, pēc tam viņi tiek mainīti nedaudz haotiskā režīmā.”
Latvijas Radio juristi turpina darbu, lai NEPLP lemto izprastu.
