Medijpratību Valmieras jauniešiem mācīs Vidzemes augstskola

Informācijas pārbagātība, kuru šodien sniedz ne tikai dažādi radio un televīzijas kanāli, prese, bet arī interneta portāli un sociālie tīkli, rada gan daudz jaunu, lielisku iespēju izzināt to, kas notiek mums apkārt un arī pasaulē, gan arī rada problēmas, kā tad orientēties šajā informācijas plūsmā. Kas tajā ir patiesība un kas meli? Kultūras ministrijas veiktais pētījums diemžēl liecina, ka pusei Latvijas iedzīvotāju trūkst kritiskas pieejas mediju sniegtai informācijai. Lai veidotu prasmes izvērtēt dažādu mediju sniegto saturu, Vidzemes Augstskola šajā mācību gadā uzsākusi apmācību ciklu Valmieras skolēniem.

''Tas vienkārši tā, lai paiet laiks, es tagad gaidu nodarbību.'' - Mārtiņš, gaidot nodarbības sākumu, laiku īsina, darbojoties ar mobilo telefonu. Aina šodien visai pierasta, ka skolā, kafejnīcā, autobusā, uz ielas, būtībā visur, kur esam, vairs neiztikt bez šīs ierīces. Taujāts, kā vērtē saturu, kas pieejams sociālajos tīklos, internetā, Mārtiņš atbild, ka viņaprāt nav problēmu:

''Ja es tiešām vairāk ko gribu uzzināt, es skatos no vairākām vietām, nevis tikai no vienas, lai varētu to objektīvāk saprast, jo - ja skaties tikai vienu, tur var būt iebāzts kāds viedoklis, bet, ja skaties no vairākām, var izfiltrēt to.''

Kultūras ministrijas veiktajā pētījumā secināts, ka 54 procenti jauniešu visai nekritiski tic sociālajos tīklos sniegtajai informācijai.

Un būtībā to apstiprina arī jaunieši, kuri ir ieradušies uz medijpratības nodarbību:

- Bieži vien feisbukā ir daudz viltus postu, kur cilvēki uzliek šokējošu virsrakstu un patiesībā nemaz tā nav, ja palasa to rakstu dziļāk. Manuprāt, mūsdienās ir ļoti daudz viltus ziņu. Jaunieši ļoti bieži uzķeras uz šīm viltus ziņām un pēc tam pārsūta saviem draugiem.

- Ļoti daudz jauniešu uzķeras, piemēram, par tām pašām slavenībām, par kurām ļoti daudz nepatiesības iet apkārt pa internetu. - Cik tu pati stundas dienā pavadi internetā? - Diezgan daudz sanāk, es pat nemācēšu pateikt.

Tas, ka šobrīd mūsu un it sevišķi jauniešu dzīvē būtisku vietu ieņem jaunās tehnoloģijas, pats par sevi jau nav nekas slikts, vērtē Vidzemes Augstskolas lektore Liene Ločmele, bet galvenais ir laikā, kad satura veidotājs var būt vai ikkurš, prast izvērtēt šo saturu:

''Vai es saprotu, ko šis saturs ar mani mēģina darīt, vai es saprotu, cik viņš ir uzticams, vai es saprotu, kas ir satura autors, vai viņš ir objektīvs, vai viņš ir kāda interesēs, vai viņš apmaksāts saturs galu galā, - tātad viss tas, ko mēs nevaram uzreiz nolasīt un mums ir vajadzīgas papildu zināšanas par to, kas ir šis autors, ka mums ir jāmeklē papildu avoti par vienu problēmu, it sevišķi, ja viņa ir pretrunīga.''

Kā vēl vienu būtisku aspektu Liene Ločmele uzsver drošību, jo bērni un jaunieši bieži vien nepadomā par to, kādu informāciju par sevi pauž sociālajos tīklos:

''It sevišķi, ja es esmu nepilngadīgais, kādu informāciju es lieku par sevi publiskai apskatei un ko kāds, kam ir ļauni nolūki, ar to varētu darīt. Vispār apzināties, ka tas, ko es daru, tas nav privāti, tas ir publiski, pat ja mums ir feisbuka privātiestatījumi, vienalga tas tur paliek. Un pēc gadiem, kad es kļūstu par darba ņēmēju, piemēram, par mani var atrast visādākas lietas un varbūt ne tik glaimojošas. Tātad viens ir vispār šis drošības aspekts, saprašana par to, ka es veidoju savu digitālo pēdu un viņa tur paliek.''

Pamatojot Vidzemes Augstskolas iniciatīvu medijapmācībā, kas šobrīd ir padziļināta arī studentiem, lektore Agnese Dāvidsone uzsver, ka šīs zināšanas būtībā arī nosaka mūsu rīcību:

''Varam teikt, ka ilgu laiku tas cīkstiņš bija par mūsu makiem, tātad reklāma, dažnedažādi piedāvājumi, kaut kādā veidā vilināt ārā naudu. Tas, kas

man liekas, kas šobrīd ir ļoti, ļoti pastiprinājies tieši mediju vidē, ir cīņa par mūsu prātiem, uzskatiem, par vērtībām, par lietām, kas vēlāk ietekmēs rīcības.

Tas ir tas viens virziens, par ko šobrīd ir lielā baža par valsts kopējo drošības situāciju, jo šī mediju prašana, prašana lasīt medijus ir atzīta par ļoti būtisku arī tādai drošības sajūtai kopumā. Visi šie negatīvie priekšstati, kas tiek pasniegti, un, ja tu tikai tajā zupā vāries un tev nav nekāda cita atskaites punkta, tas tiešām rada arī tādu... nu, cilvēki mazāk iet uz vēlēšanām, mēs neticam savai valsts pārvaldei. Man liekas, ka par to ir jārunā, un tas ir arī tāds mūsu pienākums kā augstskolai.''

Vidzemes Augstskolas pasniedzējas arī uzsver - jo vairāk attīstīsies tehnoloģijas, jo arvien aktuālāka visiem vecumiem būs medijpratība, zināšanas, kā izvērtēt pieejamās informācijas saturu.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti