Šī būve un jautājums, ko ar to darīt, Mazsalacas pašvaldībai jau vairākus sasaukumus ir bijis kā karsts kartupelis mutē, jo gados vecākie mazsalacieši to uzskatīja par ļoti būtisku vēstures liecību un pilsētas ainavas sastāvdaļu. Tagad pārvads ir nojaukts un tiek atjaunots ceļš, kā kādreiz tas bijis uz Valtenberģu muižu.
''Tā ir vēsture tomēr, arī man konkrēti, es esmu mazsalacietis jau 86 gadus, un tā ir tāda iecienīta vieta,'' - tā vasarā, īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, sacīja pensionētais skolotājs Jānis Valentinovičs. Toreiz pārvada jautājums – to remontēt vai nojaukt - bija mazsalaciešus gluži vai sadalījis divās frontēs. Lūk, vēl daži viedokļi no tilta aizstāvju teiktā vasarā:
'' Es gribēju arī pateikt par ainavu. Jaunā gadā, kad te uznāk augšā, ļoti labi redz gan centra salūtu, gan Skaņkalnes, gan Lauksalacas, galvenais to ainavu saglabāt.
- Skaists skats te ir, pavasara saulītē viens no siltākajiem punktiem Mazsalacā.
- Par tiltu? Vienīgais gudrais variants ir noņemt nost.''
Tagad strīdus avota - vecā tilta - vairs nav, bet top ceļš, kas ved uz Valtenberģu muižu un tālāk uz skolu.
Un atkal notiek tikšanās ar vīriem, kuri toreiz vasarā protestēja pret pārvada nojaukšanu - Jāni Bēteri un Jāni Valentinoviču.
''Vot, kāds traks projekts iztaisīts, riktīga šoseja, smuku 200-gadīgu ozolu nozāģēja. Vai tas nevarēja palikt?
- Ielas vidū?
- Kāpēc ielas vidū? Starp laternām.
- Tā kā vēl arvien sirds sāp? Protams!
- Es vērtēju - tas, ka tas ceļš te ir tagad horizontāli,tas normāli, bet, ka aizbēra dzelzceļa līniju, kurai ir nākotne... Es pagājušajā gadā decembrī dzirdēju Dombrovska teikto, kurš tagad ir Eiropā, ka dzelzceļiem ir nākotne, it sevišķi elektrificētajiem. Kāpēc tad jānojauc?
- Bet ja mēs paskatāmies tagad no tāda vizuālā skata?
- Pašreiz normāli, tikai šitā vieta nav laba, ka trotuārs aiziet kokos, drusciņ pagriezt vajadzēja, citādi viss labi.''
Vai dzelzceļš te pārskatāmā nākotnē atkal būs? Visticamāk, ka nebūs. Pašreizējais būvdarbu veicējs, firmas SIA „Arko ceļu būve” īpašnieks Ainārs Arkavs arī pats ir mazsalacietis un arī viņam ir savas sentimentālas atmiņas par tiltu, bet kā profesionālim viņam ir savs vērtējums:
''Viņš bija diezgan kritiskā stāvoklī, nebija lietojams un arī bīstams cilvēku pārejai. Manuprāt, šis ir pareizākais variants, ka pašvaldība pieņēma - vajag jaukt nost un uzbūvēt šādu pārredzamu ceļu, gājēju celiņus.''
Mazsalacas novada pašvaldības izpilddirektors Ritvars Sirmais stāsta, ka tagad vairs nebūs jābrauc pa apkārtceļiem, lai nokļūtu skolā vai pie Valtenberģu muižas ēkas, kur atrodas vairākas pašvaldības iestādes:
''Tilts pats kā būve, ja nemaldos, bija slēgts automašīnu kustībai no 2015.gada, un viens no variantiem bija šis, kas tagad tiek realizēts. Ja mēs runājam par vēsturisko ceļu, tad zem šī nedaudz zemāk, sākot jaukt nost ceļa zonu, tika atklāta un varēja iztēloties, kāda bija muižas aleja;
un šī muižas aleja turpinās dzīvot šobrīd ar jaunu segumu, ar jauniem izbūvētiem celiņiem, jaunu apgaismojumu. [Būs] drošāk skolniekiem, tā kā mans viedoklis ir - rezultāts būs labs.''
Kā tad ir ar vēsturisko vērtību saglabāšanu? Tepat blakus esošajā Valtenberģu muižas ēkā, kur tagad ir arī muzejs, tā vadītāja Vija Rozenberga, rādot kādu senu muižas fotogrāfiju, stāsta, ka pārvada vietā būvētais ceļš arī ir vēsture, tikai senāka:
''Jā, tagad ir atjaunota muižas aleja bez tās uzbrauktuves, praktiski mums te arī ir tāda ļoti sena bilde, 19.-20. gadi, kad tiešām ir tā muižas aleja. Nu sastādīs jaunus kokus un būs skaisti. Man ļoti patīk tas, ka tagad tiešām redz skaisti visu muižas kompleksu. Tas pārvads? Nu, tas pārvads arī ir vēsture, bet lielāka vēsture tomēr ir tā muižas aleja.''
Šķiet, tagad jāliek punkts diskusijām, kas ir pareizākā vēstures ainava – bijušais, laika zoba bojātais pārvads, vai atjaunotais ceļš uz Valtenberģu muižu. Jo ceļš top un nākamajā gadā tam uzklās segumu, kā arī turpināsies muižas apkaimes labiekārtošanas darbi.
