Mazo slimnīcu dienas stacionāros plāno veikt tikai sīkas operācijas - lielajos pieaugs rindas

Veselības ministrija jau nākamgad, pārplānojot veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, paredz būtiskas izmaiņas slimnīcās esošajos dienas stacionāros. Izmaiņas skars nelielās slimnīcas, kurās dienas stacionārā vairs nedrīkstēs veikt noteiktas medicīniskās procedūras un manipulācijas. Pacientu drošības labad dienas stacionāros atļaus veikt tikai sīkas operācijas. Mazajās slimnīcās to uzskata par vēl vienu soli tuvāk slēgšanai, lielie medicīnas centri saredz pacientu rindu veidošanās iespējas.

Veselības ministrija izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kuros paredzētas būtiskas izmaiņas 1. līmeņa dienas stacionāros Bauskas, Ludzas, Saldus, Tukuma, Aizkraukles un citās nelielajās slimnīcās un medicīnas centros. Viena no svarīgākajiem pārmaiņām - pacientu uzturēšanās laika samazināšana dienas stacionārā. To plāno ierobežot līdz plkst. 22.00. Pēc tam pacientam slimnīca ir jāatstāj.

“Tas, ka pacientam vienas dienas laikā ir jāiestājas un jāveic kāda operācija - manipulācija vairāk vai mazāk sarežģītāka ar narkozi - un tajā pašā dienā jānokļūst mājās, manuprāt, tas ir lielākais absurds jau līdz šim absurdajā reformu ķēdē, kas pēdējā laikā notiek,” skarbs savos izteicienos ir Juris Atstupens, valdes priekšsēdētājs Ludzas Medicīnas centrā, kur moderni aprīkotajās trīs operāciju zālēs gadā notiek vien 600 dienas stacionārā noteikto operāciju. Viņš uzsver, ka,

plānojot izmaiņas dienas stacionāra darbībā, neviens nav domājis par to, kā lauku cilvēks nokļūs uz reģionālo slimnīcu, lai tur veiktu nenozīmīgu operāciju.

“Kādam no ierēdņiem ministrijā ''Exsel'' tabulā liekot cipariņus, varbūt arī sanāk šī brīža ekonomija un kaut kāds ietaupījums. Tas, ka mazām slimnīcām būs vēl mazāk, tad ātrāk viņas slēgsies ciet un mazāk būs problēmu uz vietām,” spriež Atstupens.

Ludzas Medicīnas centrs

Ja Veselības ministrijas plānotie grozījumi stāsies spēkā, tad no nākamā gada 1.līmeņa dienas stacionāros vairs neveiks arī lielāko daļu līdz šim tur veikto operāciju un manipulāciju.

“Tās varētu būt daļa ginekoloģisko operāciju, ķirurģisko - tai skaitā laparoskopisko operāciju, kur šobrīd ir daļa pacientu, kas slimnīcu atstāj tajā pašā dienā. Tie ir tie pacienti, kuri dzīvo tepat pilsētā. Otrajā dienā pēc operācijas aiziet gan medicīnisku, gan sociālu apsvērumu dēļ.”

Tāpat

Juris Atstupens uzsver, ka, neļaujot ķirurgiem operēt dienas stacionārā, ļoti iespējams, ka speciālisti vienkārši vairs negribēs strādāt mazajās slimnīcas:

“Šobrīd ir tā, ka pie tik zemām algām kaut kā jau kolēģiem ir jādzīvo. Mūsējie un arī apkārtējo slimnīcu ārsti brauc strādāt uz citām slimnīcām. Pie mums speciālisti brauc arī no Rīgas. Ja šobrīd jaunus ārstus ir grūti dabūt, faktiski neiespējami, tad pēc šīm reformām tiešām būs neiespējami. Ja dakteris atnāk strādāt uz šejieni, tad daļu samaksas viņš saņem, ambulatori pieņemot pacientus, daļu par operācijām, daļu par dežūrām un tad kaut kas sanāk arī algā. ”

Ja mazajām slimnīcām grozījumi likumdošanā rada nopietnas bažas, tad reģionālo slimnīcu vadība vairāk raizējas par iespējamajām rindām, kas varētu izveidoties, pieaugot pacientu skaitam, kuriem operācijas vairs netiks veiktas dienas stacionārā. SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis Andris Ķipurs:

“Man grūti spriest par visiem. Visādā ziņā kā jebkurā lietā -- jo mazāks pakalpojumu sniedzēju skaits, jo, protams, rindas var kļūt lielākas. Es nevaru prognozēt, kāda varētu būt tā plūsma, ja tur noliedz visu visiem.

Es domāju, ka te svarīgi ir, lai šīs mazās slimnīcas var nodrošināt vienu vai otru pakalpojumu normālā kvalitātē, un, ja viņas tam atbilst, nu, kāpēc gan nē? Lai tak cilvēki strādā!”

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders uzsver, ka Veselības ministrijai sadarbībā ar mediķu profesionālajām asociācijām galvenais uzdevums ir izvērtēt un noteikt to pakalpojumu klāstu, ko atļaut veikt dienas stacionārā:

“Runa ir par izvērtējumu tieši no medicīniskā aspekta. Ja mēs skatāmies citu aspektu, kas saistās ar nokļūšanu ārstniecības iestādē un pēc tam nokļūšanu mājās, šis var būt nav gluži medicīniskais aspekts. Šīs lietas nebūtu jājauc. Runa ir par to, lai precizētu to kārtību, lai dienas stacionārā sniedzamais pakalpojumu klāsts būtu skaidri noteikts un arī no ārstniecības iestāžu puses varbūt nebūtu interpretācijas attiecības uz to, ko var veikt dienas stacionārā un kas tomēr būtu jāveic slimnīcās.”

Plānots, ka Veselības ministrijas izstrādātie un pašlaik vēl papildināmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos varētu stāties spēkā jau no nākamā gada janvāra.

3 komentāri
Jānis Krūmiņš
600 op. uz 3 operāciju zālēm gadā - tas ir ap 3 op. dienā, kuras ilgst 30 min. - 1 h, sakiet kāpēc nepieciešamas 3 op. zāles?, tur ar vienu ir par daudz.
Daina Sipola
Ta tauta nolemta nomirsanai,pilnigs vajprats.
p_eteris
https://skaties.lv/beztabu/skandali/novilcinaja-operaciju-draudeja-ka-operes-rezidents-stradinos-piedzivotais-sadusmo-sapju-mocitu-virieti/?utm_source=draugie
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti