Mazajās lauku skolās mācību gadu sagaida ar dalītām jūtām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Piektdien, 1.septembrī, jauno mācību gadu sāk 776 vispārizglītojošās skolas ar vairāk nekā 214 000 skolēnu, no kuriem vairāk nekā 18 700 ir pirmklasnieki.  Bet daudzviet mazajās lauku skolās skolēnu skaits ir mazs, dažas skolas lemtas slēgšanai un mācību gadu sagaida ar dalītām jūtām.

Brenguļu sākumskolā mācības sāk vien 22 skolēni

Agrākajā Valmieras rajona teritorijā vismazāk skolēnu šā mācību gada sākumā ir Beverīnas novada Brenguļu sākumskolā – 22.

Brenguļu sākumskolā ir viena no skolām, kuras uzturēšanā vietējai pašvaldībai jāiegulda lieli finanšu līdzekļi. Ja rēķina tikai naudā, tad izdevīgāk ir nodrošināt bērnu transportu uz lielāku skolu.

Vienlaikus Brenguļos novērots, ka grūti darbam skolā piesaistīt jaunus pedagogus, jo viņi, tāpat kā liela daļa iedzīvotāju, uzskata, ka skolai ilgs mūžs nav gaidāms.        

Zinību diena Brenguļu sākumskolā bērniem sākās ar satikšanos ar klasesbiedriem un skolotājiem. 3. klases skolotāja audzēkņus salīdzina ar āboliem, kas aug un kuru ripošana nosaka skolas ceļu, viņa aicina pret nākotni neizturēties pavirši.

Brenguļu sākumskola ir tikai 6 kilometru attālumā no Valmieras pilsētas. Tajā no pirmās līdz ceturtajai klasei kopumā mācās tik bērnu, cik pilsētas skolā vienā klasē – 22.

“Man nepatīk lielas pilsētas, es esmu vēlējusies dzīvot visu laiku ārpus pilsētas, tad īstenībā, pat ja arī te būtu lielāka skola, es būtu apmierināta arī, ka ir lielāka,” atzina 3.klases skolnieka mamma Agnese Ludzeniece.

Vēl kāda otrklasnieces mamma atzina, ka sākumskolu meitai izvēlējusies pēc tās atrašanās vietas, lai ir pēc iespējas tuvāk mājām, bet pēc 4.klases arī apsver iespēju bērnam turpināt mācības Mūrmuižā vai Valmierā.

Pirmajā klasē šogad te mācības uzsāk divi zēni, bet tie nav no Brenguļiem, jo šeit šogad nav neviena bērna, kuram jāuzsāk skolas gaitas.

“Ir laikam “bedres gads”, kad nedzima bērni, ir izbraukuši vai citi dažādi iemesli,” pieļāva Brenguļu sākumskolas direktore Sandra Kaufmane.

Pirmsskolas vecuma grupās gan kopumā ir 30 bērni, un tas skolotājiem liek cerēt, ka jau nākamgad 1. klasē mācības uzsāks vairāk skolēnu.

Bet Beverīnas novada pašvaldības vadītājs Māris Zvirbulis stāstīja, ka trūkst ne tikai skolēnu, bet arī jauno pedagogu, kas arī veido skolas nākotni, bet jaunie skolotāji neizvēlas strādāt lauku reģionos, kur skolu nākotne nav zināma.

“Katrs grib arī, lai tas optimums būtu kādi pieci seši gadi vismaz vienā darbā, bet arī, lai būtu tā drošība, ka tajā vietā varēs strādāt tos piecus sešus gadus,” sacīja Māris Zvirbulis.

Skolotājiem gan nelielā skolā slodze ir mazāka, ikdienā patstāvīgi te strādā pieci pedagogi. Skolēniem dažu mācību priekšmetu apguve tiek organizēta, apvienojot klases. Pašvaldības izmaksas par skolas uzturēšanu ir ļoti lielas, bet novada vadītājs pauda, ka šīs skolas pastāvēšana ir morāla atbildība pret brenguliešiem, kuri pirms vairāk nekā 25 gadiem ziedoja pajas un rosināja skolu dibināt iepriekšējā kolhoza kantora ēkā. Trūkstošo summu toreiz piemaksāja pašvaldība.

Bauskas novadā mazākajā skolā necerēti daudz pirmklasnieku, bet divējādas jūtas

Mežotnes pamatskolā, kas ir Bauskas novada mazākā skola, jaunais mācību gads sācies ar divējādām izjūtām. Pirmklasnieku šogad ir necerēti daudz un pat nevajadzēšot strādāt apvienotajā klasē. Savukārt pamatskolas posmā bērnu skaits krietni sarucis.  Šoreiz gan visvairāk tāpēc, ka jau nākamgad skola tiks reorganizēta.     

1. klasē Mežotnes pamatskolā šogad mācīsies deviņi bērni, un tā nebūs apvienotā klase. Pedagogiem tas nozīmē vairāk laika un iespēju domāt par jaunām mācīšanas metodēm.

“Mēģināsim integrēto apmācību mazlietiņ jau ieviest. Tas nozīmē apvienot kopā vairākus priekšmetus.

Skolotājiem vairāk būt kopā, runāties. Tas būs pagrūti, vismaz sākumā, bet es domāju, ka viss būs kārtībā,” sacīja Mežotnes pamatskolas 1.klases audzinātāja Lilita Iļjina.

Tikmēr pamatskolas posma bērniem noskaņojums nav tik priecīgs. Lēmums par skolas reorganizāciju jau pieņemts, un šis ir pēdējais 1. septembris Mežotnē.

Pavisam neparasts šis gads solās būt Alīnai Bružai, kura palikusi vienīgā astotklasniece šajā skolā.

“(..) Ir mazliet uztraukums, jo es nezinu, kā es varēšu pamācīties viena pati. Mazliet dīvaini. Man ir doma pēc 8. klases iet tālmācībā,” atzina Alīna.

Kādreiz Mežotnes pagastā bijušas pat trīs mācību iestādes, bet tagad palikusi viena, kurā kopā ar bērnudārzniekiem mācīsies deviņdesmit viens audzēknis.

Oskara Kalpaka Rudbāržu sākumskolā – pēdējais 1.septembris

 

Gan ziedi, gan svinīgas uzrunas, gan veiksmīga jaunā mācību gada vēlējumi – tas viss piektdien skanēja arī Oskara Kalpaka Rudbāržu sākumskolā. Tomēr šis bija pēdējais jaunais mācību gads.

Skolēnu skaits te bija tik mazs, ka Skrundas novada dome lēma skolu slēgt. Telpas gan pilnīgi tukšas nepaliks, jo te vēl darbosies pirmsskolas grupiņa.     

Pēc iepriekšējā mācību gada te bija palicis nedaudz virs desmit skolēniem, skolu pārveidoja par sākumskolu. Tomēr šī ziņa vairākus vecākus rosināja saviem bērniem izvēlēties citu skolu Skrundas vai citā novadā. Tā te palika vien pieci skolēni, un Skrundas novada pašvaldība nolēma skolu slēgt.

Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece skaidroja, ka pašvaldībai ir jālemj par bērnu izglītību un to, kā viņi socializēsies,

Likvidācija turpināsies līdz martam, līdz tam laikam skola vēl darbosies. Ar pieciem dažāda vecuma bērniem tajā strādā divi skolotāji, divi brauc reizi nedēļā no citām skolām.

Diānas mamma Alise Grauduže ir viena no tām, kura nolēma tomēr līdz skolas slēgšanai meitai nemeklēt citu skolu, jo meita tajā mācījās septiņus gadus un “vēlas pabeigt, līdz te izslēgs gaismu”.

Rudbāržu sākumskolas skolotāja Dagnija Grundberga savukārt atzina, ka nedomā par nākotni, ļaujas plūsmai: “Jādzīvo šis laiks, kas šeit ir dots, tā mana vieta dzīvē atradīsies, tā nevar būt, ka viņas nav”.

Skola atrodas vēsturiskās telpās, kurās 1919.gadā atradās pulkveža Oskara Kalpaka štābs un no šejienes sākās Latvijas atbrīvošana. Varoņu zāle bija vieta, kur pulkvedis tika sagatavots izvadīšanai pēdējā gaitā. Skolas direktors Dzintars Strauts atzina, ka lēmums par skolas slēgšanu bijis negaidīts.

“Skola nebija tikai skola, mēs uzturējām sporta bāzi, attīstījām kultūras dzīvi šeit skolā, rīkojām pasākumus,” sacīja direktors.

Skrundas novads iezīmē daudziem novadiem raksturīgo. Kopš novada izveides 2009.gadā migrācijas un demogrāfijas dēļ no deviņām izglītības iestādēm palikušas piecas.

“Es skatos optimistiski, aicinu arī pārējos saglabāt optimismu un ticēt Latvijas izaugsmei un savu bērnu izaugsmei,” sacīja direktors.  

Baltinavas vidusskolā vairāk skolēnu un noskaņojums pret skolu optimizāciju

 

Baltinavas novads ir visplašāk plūdu skartā teritorija, kur joprojām rit ceļu remonti un dažādu citu lietavu seku novēršanas darbi. Jaunā mācību gada sākšanu liksta gan nav kavējusi.

Šogad Baltinavas vidusskolas skolēnu skaits pat pieaudzis. Daļēji to ietekmējusi Balvu novada Briežuciema pamatskolas slēgšana – liela daļa tās skolēnu tagad mācības turpina Baltinavā.

Kaut arī skolēnu skaita pieaugums vērtējams pozitīvi, Baltinavas skolas mācībspēki tomēr ir pret skolu tīkla optimizāciju.    

Zinību dienas rīts Baltinavas vidusskolā iesākās ar lūgšanām, ziedu pasniegšanu pedagogiem un 12. klases sveicienu sešiem mazajiem pirmklasniekiem.

Jaunajā mācību gadā skolā strādā 18 pedagogi un kopā ar pirmskolu skolas gaitas uzsāk un turpina 153 bērni, kas ir par 16 vairāk nekā pērn. Viens skolēns klāt nācis no Kokneses puses, viens atgriezies no Lielbritānijas, bet 15 ir vasarā slēgtās Briežuciema pamatskolas audzēkņi.

“Tas ir loģiski, ka atnāca pie mums, jo tā ir vēsturiskā Baltinavas pagasta teritorija. Un Briežuciema centrs ir tikai 4 kilometri no Baltinavas,” sprieda Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns.

3. klasē divi skolēni no Briežuciemu pārnāca jau pagājušajā mācību gadā, trīs – šogad.

Lai gan šobrīd teju katra skola cīnās par lielāku skolēnu skaitu un līdz ar to lielāku finansējumu un pārliecību, ka skola pastāvēs arī turpmāk, Baltinavas vidusskolas pedagogi un vadība iestājas par mazo skolu saglabāšanu.

Skolēnu skaita pieaugumu uz mazo skolu slēgšanas rēķina viņi vērtē negatīvi, turklāt – mazās skolas ir ne tikai izglītības, bet arī kultūras centri, kas notur laukos arī jaunākās paaudzes.

“Valsts politikai būtu jāmainās šajā virzienā. Ja mēs gribam saglabāt savu latviskumu Latgalē, savu latgaliskumu, noteikti tās mazās kultūras saliņas ir jāsaglabā,” uzskata Baltinavas vidusskolas 10. klases audzinātāja Tatjana Začeste.

 “Šeit, austrumu pierobežā ļoti svarīgi – mēs esam Latvijas dzīvā robeža. Cilvēki, kas te dzīvo, zemnieki, kas te strādā. Un jaunās ģimenes, kuru mums diezgan daudz ir, kur dzimst bērni. Ja kurā vietā kādai skolai tiek samazināts tas līmenis vai vispār skola tiek slēgta, tā vieta ir lemta izmiršanai,” piebilda Imants Slišāns.

Pilnvērtīgai mācību darba nodrošināšanai Baltinavā izveidots arī viens papildu skolēnu autobusa reiss uz Briežuciemu.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti