Septiņus mēnešus Aleksandrs ir ne tikai liels prieks savai mammai, tētim un māsiņai, bet arī lielas rūpes. Viņam ir iedzimta mēles, mutes un rīkles anomālija – Pjera Robina sindroms un aukslēju šķeltne. “Viņam ir ļoti sašaurināti elpceļi. Caur šo viņš ēd un caur šo viņam atsūc gļotas,” tā, rādot caurulītes un aparātus, stāsta Aleksandra mamma Natālija Kante. Mamma naktīs guļ caurā miegā.
Ar slimo bērnu uz rokām ģimene jau vairākkārt saskārusies ar dīvainībām medicīnas sistēmā. Invaliditāte puisītim iedota uz vienu gadu. Par īpašas kopšanas atzīmi, kas ļauj mammai nestrādāt un kļūt par zēna aprūpētāju, nācās cīnīties, jo ekspertīžu komisijā neuzskata, ka zēnam, kas pilnībā atkarīgs no aparātiem, tā nepieciešama.
Tāpat viņai ieteikts nogaidīt ar operāciju. Dokumentos fiksēts, ka ieteicamais operācijas vecums ir trīs gadi. Tieši tāpēc tagad portālā Ziedot.lv ģimene vāc naudu, lai dotos uz klīniku Vācijā un veiktu operāciju pēc iespējas ātrāk.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Lūpu, augslēju un šķeltņu centrā Aleksandrs bijis divreiz, bet otrajā reizē konsultācija pat nenotika. Puisītis smaka, un viņu ar ātrajiem veda uz Bērnu slimnīcu. Te apgalvo, ka bērnus operē ļoti agrīni, jau no trīs mēnešu vecuma. Bet Aleksandram ir vairākas smagas diagnozes un, visticamāk, gadījums tiešām ir pārāk nopietns, lai operētu Latvijā.
Taču arī tad nav jāvāc ziedotāju nauda, bet jāsaņem konsīlija slēdziens, attiecīgā veidlapa un operācija jāveic par valsts naudu jebkur citur Eiropā. “Apskatīsim bērnu, izvērtēsim situāciju un sasauksim konsīliju ar nepieciešamajiem speciālistiem, un lemsim, ko tagad darīt,” saka RSU Latvijas lūpu un sejas šķeltņu centra vadītāja profesore Ilze Akota.
Pagaidām no operācijai vajadzīgās summas saziedota trešā daļa naudas. Ja konsīlijs notiktu pēc iespējas ātrāk, ģimene Nacionālajā veselības dienestā iegūtu E-2 veidlapu un visu ārstēšanu Vācijā segtu no valsts budžeta.
Gaidāmās operācijas nav vieglas, bet noteikti atvieglotu mazā Aleksandra dzīvi. Par to, ka viņš ir cīnītājs, šaubu nav!
