Platformas ManaBalss.lv pirmajā gadā parādījās ideja: prezidentu Latvijā vēlēt tautai nevis Saeimai. Tagad, pēc sešiem gadiem, šī iniciatīva savākusi nepieciešamos 10 000 parakstus un nokļūs Saeimā.
Katrīna Kaktiņa savu ideju iesniedza 2016.gadā un uzsver, ka paraksti nav tas, uz ko viņa tiecas. ManaBalss.lv var kalpot par vietu, kur runāt par aktuālām tēmām un saprast, ko sabiedrība par to domā.
“Te ir tāda juridiska nianse, kāpēc šajā gadījumā nav tik svarīgi savākt 10000 parakstus. Mēs neiesniedzam kaut kādu jaunu iniciatīvu, jaunu likumprojektu, [nepiedāvājam] kaut ko grozīt esošajos likumos, bet mēs gribam nepieļaut, lai Saeima izdara grozījumu esošajā likumā. Tāpēc mūsu gadījumā visbūtiskāk bija pievērst sabiedrības uzmanību,” skaidro Kaktiņa.
Kopumā sešu gadu laikā no 229 iniciatīvām, kas nonāca līdz ManaBalss.lv, tikai 16 ierosinājumi, savācot vajadzīgo parakstu skaitu, nokļuvuši Saeimā. Sešus piedāvājumus atbalstīja, tātad -37% no ierosinājumiem, kuri bija guvuši vismaz 10 000 cilvēku atbalstu:
- Atveram ofšorus
- Atveram Saeimu!
- Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu
- Fotoradari 15+
- Par dzīvi bez c hepatīta!
- “Lai vēzis būtu ārstējama slimība”
Vēl 8 idejas ir pieņemtas, nesavācot vajadzīgos 10 000 parakstu, tātad pat nenokļūstot Saeimā. Viena no šīm 8 iniciatīvām pieder Katrīnai Kaktiņai, kurai izdevās nepieļaut tā sauktos "olšūnu" grozījumus vien ar 1774 parakstiem.
Lai gan nav ļoti daudz ideju, kuras izdevušās, viens no Manabalss.lv dibinātājiem Jānis Erts tic, ka sabiedrība pati spēj izdomāt, kas varētu būt noderīgi valsts nākotnei: “Bišķiņ spīta dēļ [sākām] tāpēc, ka es pats strādāju reklāmas sfērā un visādos procesos esmu bijis iesaistīts. Gan medijos, gan profesionāļi un arī politiķi tik ļoti uzsvēra, ka nav iespējams – sabiedrība neiesaistās, negrib iesaistīties, viss ir slikti un nekas nav iespējams. Lai pierādītu, ka viņi kļūdās un īstenībā ir nevis cilvēku nevēlēšanās, bet formas, kā [to izdarīt], pietrūkst.”
ManaBalss.lv vadītājs Imants Breidaks stāsta, ka sešu gadu laikā savu pārliecību nav mainījuši: “Kā mēs varam palīdzēt vidējam pilsonim, kuram nav mārketinga un budžeta, kuram nav mārketinga resursu, kuram nav partijas aizmugurē? Kā mēs viņam varam palīdzēt labāk ietekmēt un pārvaldīt savu valsti?”
Pašlaik jau sākotnēji ManaBalss.lv darbinieki sāk strādāt ar iniciatīvu autoru, lai iesniegto noformētu atbilstoši normatīvajiem aktiem. Interesanti, ka ierosinājumus iesūta arī partijas un lielie uzņēmumi izrāda interesi.
“Publicēt var visi Latvijas pilsoņi. Mēs, ja mēs redzam, ka ir saite, ja mēs redzam, ka tur ir kāds diedziņš saistīts ar partiju vai kādu uzņēmumu, tādā gadījumā mēs informējam autoru, kad šī iniciatīva izskatās, ka vāc politisko kapitālu konkrētam politiskam grupējumam vai arī ekonomisko labumu kādam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai. Tādā gadījumā ir jāveic ziedojums, kas ir absolūti visiem, visām partijām, visiem uzņēmumiem vienādi noteikumi — 1000 eiro ziedojums,” skaidro Breidaks.
Lai gan sešos gados savākti tūkstošiem parakstu, piedāvāti simtiem likuma labojumu, tomēr tikai seši ir tādi, kas reāli tikuši pieņemti Saeimā. “Es domāju, ka rādītājus vienmēr var sasniegt labākus, bet atkal ir jābūt reālistiskiem, domājot, ko vispār caur sabiedriskas organizācijas uzturētu interneta mājaslapu ir vai nav reāli sasniegt. Manuprāt, nevienam nebija ilūzijas, ka ManaBalss.lv kā portāls kalpos par tādu brīnumnūjiņu, kas atrisinās visas Latvijas sabiedrības problēmas, vai arī aizstās dažos gadījumos vajadzību pēc referendumiem,” norāda politoloģe Iveta Kažoka.
Neraugoties uz nelielo izdevušos iniciatīvu skaitu, Manabalss.lv izceļas Baltijā un Eiropā. Kaut arī izskatīto likuma grozījumu vai labojumu nav daudz, tie ļauj saprast, par ko cilvēki runā. Piemēram, par eitanāzijas legalizēšanu, dzīvniekiem cirkā un solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām.
