Plaša rezonanse iniciatīvām par nodokļu jautājumiem
Sabiedrības iniciatīvu portālā „ManaBalss.lv” šogad vairāki priekšlikumi izpelnījušies rezonansi.
Piemēram, divas iniciatīvas šogad bijušas par vienu tematu. Platformas pārstāve Annija Emersone stāsta, ka šīs idejas skāra transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli jeb ceļu nodokli.
„To, lai tas [nodoklis] tiktu pievienots degvielas cenai un lai tiktu atjaunots autoceļu fonds. Tas ir bijis ļoti svarīgi, jo par šo tēmu bijušas šogad divas iniciatīvas, kopā savācot vairāk nekā 33 000 [parakstu]. Jā, arī ļoti aktuāls bijis jautājums par nekustamā īpašuma nodokli. Arī tas pašreiz tiek izskatīts Saeimā," saka Emersone.
Šī iecere paredz atcelt nekustamā īpašuma nodokli, ja cilvēkam tas ir vienīgais īpašums. Šogad iedzīvotāju iniciatīvas vainagojās ar panākumiem arī veselības nozarē. „Gada sākumā pēc divu gadu gaidīšanas valdība beidzot ir atradusi līdzekļus, lai piešķirtu finansējumu C hepatīta ārstēšanai. To iniciatīvu jau atbalstīja pirms diviem gadiem. Tad beidzot 2016. gada sākumā tā tika apstiprināta un piešķirti šie līdzekļi medikamentiem un ārstēšanai, par ko ir liels prieks," saka Emersone.
Ievērība arī projektiem, kurus neatbalsta 10 000
Tāpat rudenī Saeima apstiprināja iniciatīvu „Lai vēzis būtu ārstējama slimība”, norāda Emersone.
Savukārt aicinājums par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni izraisīja lielu rezonansi sabiedrībā, arī nesavācot vajadzīgos 10 000 parakstu.
Iniciatīva bija vērsta pret grozījumiem likumā, kuri paredzēja aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot savas olšūnas. Iniciatīvas autori lūdza neļaut Saeimai atņemt sievietes tiesības pašai lemt par savu ķermeni un reproduktīvo veselību.
„Arī tas izraisīja ļoti lielu rezonansi sabiedrībā, kad pat sākās šīs iniciatīvas dēļ tāda kustība, sākās protesti, un šis likums tika apturēts," norāda Emersone.
Atsaka publicēt iniciatīvu, ja nav piedāvāts risinājums
Pilsoņu iesniegumus skata Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Tās priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") uzsver, ka skatīs jebkuru Saeimā iesniegto iniciatīvu, neraugoties uz platformu, kurā savākti paraksti.
„Protams, ka "manabalss.lv" ir līderi šajā jomā. Vairākums, teikšu tā – 98 % iniciatīvu nāk no portāla manabalss.lv”," neslēpj Orlovs.
Šobrīd kopumā portālā publicētas gandrīz 200 iniciatīvas. No visām iesniegtajām iecerēm, publicē aptuveni 20 %. Pakāpeniski gan šī daļa pieaug. Šogad platformā publicēja 25 % no visām iesniegtajām iecerēm. To, ka iniciatīvas kļūst aizvien kvalitatīvākas pamanījuši arī Saeimā.
Galvenokārt ieceres nepublicē, ja cilvēki nav gatavi veikt uzlabojumus, piemēram, paskaidrot problēmu vai sniegt tai risinājumu.
Nesen kāds cilvēks nosūtīja ierosinājumu Latvijas armijai izstrādāt kodolieročus. Taču viņam bija jāatsaka, jo cilvēks nevarējis norādīt, cik tas izmaksās.
Retāki ir gadījumi, kad atsaka tādēļ, ka iniciatīva ir acīmredzami nepieņemama demokrātiskā sabiedrībā vai arī ir pretrunā Satversmei.
Aicina stingrāk vērtēt, kuras iniciatīvas ir publicējamas
Orlovs gan aicina stingrāk izvērtēt un nepieņemt iniciatīvas, kuras esot nelikumīgas vai pretrunā Satversmei.
„Piemēram, iniciatīva, kura bija par pieminekli, kurš atrodas Pārdaugavā. Pēc būtības mēs to vispār nevarējām skatīt tāpēc, ka to pasargā starptautiskais līgums starp Krieviju un Latviju. Līdz ar to pacelt jautājumus, kuri, manuprāt, nav skatāmi Saeimā vai izraisa kaut kādu naidu, diez vai tas ir sociāli atbildīgs lēmums no portāla Manabalss.lv"," saka Orlovs, atsaucoties uz diskusijām par Uzvaras pieminekli.
Taču kopumā Orlovs novērtē, ka Saeima tagad var skatīt nevis plašus, bet gan konkrētus, sagatavotus iedzīvotāju priekšlikumus.
Šajā laikā bijušas četras iniciatīvas, kuras, savācot 10 000 parakstu un nonākot Saeimā, mainījušas pastāvošo kārtību. Platformas darbības sākumā bija arī divas iniciatīvas, kuras iesniedza deputāti. Savukārt piecas ieceres ietekmējušas notiekošo, arī nesavācot vajadzīgo parakstu skaitu. Portāla pārstāve Annija Emersone norāda, ka tas nav maz.
„Jo mēs zinām ļoti daudzus piemērus gan no tās pašas Lielbritānijas, gan no mūsu digitālās lielvalsts Igaunijas, ka ir platforma, kura nestrādā, kur labi, ja ir kāda viena iniciatīva, kas varbūt ir tikusi pieņemta," saka Emersone.
Taču Latvijā izveidotā platforma – strādā. „Igaunija īstenībā mācās no mums. Viņi jau izveidoja pirms tam līdzīgu platformu, kas it kā bija balstīta uz mūsu principiem, bet īstenībā Igaunija mācās no mums un vēl joprojām nav spējusi izveidot kaut ko tik sekmīgu, kas ir mums," bilst "manabalss.lv" vadītāja.
Iedzīvotājus, kuri vēlas nākt klajā ar savu ierosinājumu, aicina pirms iesniegšanas padomāt par problēmas risinājumu, nevis tikai cīnīties „pret” kaut ko. Daudzi cilvēki vēlas, lai valsts piešķirtu papildu līdzekļus, piemēram, veselībai vai izglītībai. Taču šādos gadījumos svarīgi pievienot arī ideju, kur valsts varētu ņemt šo naudu. "Manabalss.lv" aicina noskaidrot, kā problēmu risinājušas kaimiņvalstis, iedziļināties situācijā. Portālā arī norāda, ka palīdzēs un sniegs jurista palīdzību, ja tas būtu vajadzīgs.
