Parakstu vākšanas mērķis nav vēlme atjaunot iespēju braukt pa Lubāna ezeru ar automašīnām, bet panākt iespēju makšķernieku vajadzībām izmantot specializēto zvejas transportlīdzekli - tautā sauktu sniega suni, skaidro kampaņas organizatori.
“Tas ir speciāli domāts tādām lietām. Nav tur ne tādu izmešu, ne degvielas, ne eļļas. Nav nekas, kā no vecām mašīnām, kad visādi brīnumi notiek,” saka Ošupes pagasta iedzīvotājs, parakstu kampaņas organizators Arnis Baltais.
Lubāns ir lielākais Latvijas ezers platības ziņā, tādēļ tā apstaigāšana kājām praktiski nav iespējama. Kā stāsta makšķernieki, līdz labākajām copes vietām, līdzi nesot visu nepieciešamo inventāru, ejami vismaz trīs, četri kilometri.
“Zivij arī vajag elpot, mums arī vajag elpot, visiem vajag elpot. Tagad paliek viss tas neskartais, viss nīkst. Vajag taču, lai tas makšķernieks tiek tālāk un iedod tai zivij to skābekli,” pamato Baltais.
Aizliegums noteikts 2015.gadā, kad ezerā ielūza vairāk nekā trīspadsmit automašīnas. Pamatojoties uz bīstamību dzīvībai un apdraudējumu dabai, šobrīd uz ezera drīkst atrasties vien kontroles dienestu, zinātnisko pētījumu un ezera apsaimniekotāju transports.
“Lubāna ezers atrodas Lubāna mitrājā, kas ir īpaši aizsargājamā dabas teritorija. Latvijā praktiski visās īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās pārvietošanās ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir aizliegta ārpus ceļiem,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes kontroles un uzraudzības sektora vadītājs Dagnis Vasiļevskis.
Taču šie ierobežojumi neattiecas arī uz rūpnieciskās zvejas veicējiem.
“Rūpnieciskā zveja – kāpēc viņi var braukt? Nevaram tā īsti saprast. Viņi maksājot naudas. Makšķernieki arī maksā naudas, un daudz to makšķernieku. Nav arī citu ieguldījumu. Tad jau vispār vajadzēja noliegt jebkam braukt ar mašīnām - ja neviens, tad neviens,” saka Baltais.
DAP pārstāvis skaidro šādu izņēmumu: “Tad, kad grozīja noteikumus, mēs lūdzām ministrijai skaidrojumu, kas ir zem vārda “apsaimniekošana” paslēpts, un rūpnieciskā zveja skaitās kā apsaimniekošana.“
Taču iedzīvotāji joprojām neizpratnē par šādu skaidrojumu, uzsverot, ka ezera apsaimniekošana, viņuprāt, neaprobežojas tikai ar zivju nozveju. Viņi turpinās vākt parakstus, to tagad jau ir vairāki simti.
