Atverot portālu skolas.lv, apmeklētāju sagaida pirms pusgada demisionējušā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa citāts un video uzruna. Bet rakstītā informācija pēdējo reiz aktualizēta pirms trim mēnešiem.
Portālu skolas.lv veido jau piecus gadus. To attīstīja divās kārtās, kopumā ieguldot vairāk nekā trīs miljonus latu. Tomēr tehnisku iemeslu dēļ portāls nevar apkalpot vairāk par 20 skolām. Šobrīd skolas.lv sistēmā neizdodas pat autorizēties.
Par trim miljoniem Eiropas Savienības naudas iecerētā vienotā elektronisko mācību līdzekļu krātuve, kurā vajadzētu varēt meklēt, izvietot un arī uzdot mācību uzdevumus, faktiski nedarbojas.
„Šī vasara, rudens pirmā puse pagāja tādā pārejas posma zīmē, kur mēs nodrošinājām būtiskāko pamatfunkcionalitāti. Nekādus saturiskus piepildījumus neveicām, jo notika servera maiņa. Lielākais šķērslis bija tehniskās infrastruktūras iepirkšana, uzstādīšana, sistēmu migrācija,” stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Rūdolfs Kalvāns.
Sākot ar novembri, rūpes par portāla saturu, komunikāciju ar pašvaldībām, skolām un portāla lietotājiem pārņems Valsts izglītības satura centrs (VICS). Izglītības ministrija nodrošinās tehnisko pusi, proti, Valsts izglītības informācijas sistēmas, valsts pārbaudījumu sistēmas un portāla skolas.lv sistēmas savienošanu.
Kamēr portāls skolas.lv piecu gadu laikā nav ticis tālāk par pamatfunkciju nodrošināšanu, privātie uzņēmēji radījuši citas interneta vietnes, kuras aktīvi izmanto gan skolotāji, gan skolēnu vecāki. Piemēram, e-klase.lv jau sasniegusi skolas.lv iecerēto lietotāju skaitu - 500 tūkstoši.
E-klase vadītājs stāsta - lai tik apjomīgu portālu apkalpotu, ikdienā jāiegulda milzu darbs un jāspēj ātri reaģēt uz izmaiņām. Viņaprāt, valsts iestādē portāla funkcionēšanu kavētu formalitāšu slogs. „Projekts, tāds kā skolas.lv un e-klase.lv, nav tā kā sanaglot kartupeļu kasti nolikt un viņa tur stāv. Uztaisīt pirmo posmu - tas ir tikai pats sākums, katru gadu ir jāiegulda ievērojami naudas līdzekļi, lai to sistēmu attīstītu un ietu laikam līdzi. Mūsdienās tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka mēs smejamies - ja mēs visi uz trim mēnešiem aizietu atvaļinājumā, atpakaļ varētu nenākt, jo projekts būtu nomiris un viss ar to būtu beidzies,” saka skolvedības sistēmas “e-klase” vadītājs Jānis Kaģis.
Kā vēl viens no iespējamiem mācību līdzekļu digitalizācijas projekta attīstības kavēkļiem ir autortiesību aizstāvju pretenzijas pret neievērotām autortiesībām, izstrādājot digitālos mācību materiālus. Ministrijas speciāli veidotā komisija, kas vērtēja vairāk nekā desmit sagatavotos līdzekļus, uzmanību pievērsusi visam, izņemot atbilstībai autortiesībām.
„Mēs vērtējām katra mācību līdzekļa atbilstību satura prasībām, metodisko atbilstību un kvalitāti un noformējumu, nekādā gadījumā nebija funkciju un zināšanu, lai vērtētu atbilstību autortiesību likuma normām. Līdz ar to šis jautājums ir atvērts, bet nav indikāciju, ka būtu norādes uz kādiem konkrētiem mācību līdzekļiem,” skaidro Kalvāns.
Autortiesību jautājums, ar kuru ierēdņi aizmirsuši rēķināties, var izrādīties smags akmens mācību līdzekļu digitalizācijā. Autori uzskata, ka valsts pienākums nodrošināt bezmaksas izglītību nedrīkst tikt īstenots uz viņu godīgi nopelnītā honorāra un jaunu autordarbu attīstības rēķina. Mācību līdzekļu masveida kopēšana vai nelikumīga digitalizācija esot pielīdzināma to nacionalizācijai.
