Aizputes Sv. Jāņa baznīca, kas atrodas kalna galā, ir viens no senākajiem Latvijas dievnamiem. Baznīca un aptuveni 30 hektāri zemes tagad kļūs par strīdus objektu tiesā. Aizputes autonomās evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Varis Bitenieks saņēmis ziņas par LELB prasību tiesā.
"Viņi vēlas draudzei atņemt visu – viņi vēlas atņemt draudzei zemi, baznīcu, anulēt trīs tiesnešu un notāru darbu, kā arī dzēst Zemesgrāmatā ierakstītu īpašnieku," stāstīja Bitenieks.
Mācītājs stāsta, ka draudze Aizputē veidojusies jau 16. gadsimtā. Tā ir viena no vecākajām draudzēm Latvijā. Pirms kara draudzei piederēja 50 hektāri zemes, baznīca un pastorāts.1991. gadā reliģiskās organizācijas varēja atgūt savus īpašumus.
"Tajā brīdī draudze Aizputē reģistrējās kā autonoma un neatkarīga – faktiski izstājās no LELB. To darīja mācītājs Sigurds Sproģis, kurš no 1971. gada šeit bija mācītājs, un draudze kopā ar viņu palika kā ar draudzes ganu līdz viņa mūža beigām 2013. gadam," teica Bitenieks.
Nu jau vairākus gadus Aizputes autonomo evaņģēliski luterisko draudzi vada mācītājs Bitenieks. Tajā laikā draudzes kopsapulcē notika balsojums par nepievienošanos LELB, kaut gan bijis mutisks bīskapa Brūvera aicinājums pievienoties.
Kad 2013. gadā Bitenieks sācis kalpot draudzē, viņš secinājis, ka īpašumi nav nostiprināti Zemesgrāmatā. Gājis dažādi, arī pašvaldība bijusi neziņā, kā rīkoties. Lai pierādītu savas īpašuma tiesības, draudze vērsusies tiesā.
"Draudze uzvarēja Administratīvajā tiesā. Zvērināts notārs izrakstīja Zemesgrāmatu par to, ka esam vienīgie tiesiskie īpašnieki uz zemi un baznīcas kalnu. To vēl pārbaudīja trīs tiesneši," atzina Bitenieks.
Tagad sanāk, ka LELB cīnās ar valsti, saka mācītājs Bitenieks. "Tas nav likumīgi Latvijā. Kaut vai salīdzināsim Liepājas Krusta baznīcu, ka reliģiska organizācija, piemēram, LELB ar tiesas palīdzību cenšas piesavināties svešas reliģiskas organizācijas īpašumu. Tas ir reiderisms."
Neizpratnē par LEBL rīcību ir arī viena no tās pārstāvēm – Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne Dace Balode. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Aizputes draudze ir guvusi tiesisku atbalstu savam īpašumam.
"Es neredzu praktisko nepieciešamību, kāpēc Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai būtu nepieciešams šis īpašums, jo, šķiet, LELB ēku netrūkst. Aizputes baznīcā aktīvi darbojas draudze. Kāpēc ir nepieciešams atņemt šai draudzei īpašumu?" teica Balode.
Kāds ir LELB mērķis, jautā Balode, vienlaikus izsakot aicinājumu baznīcai:
"Gandrīz vai lūgums LELB vadībai - atlaist tos, kuri negrib būt ar šo baznīcu kopā, lai šīs draudzes un baznīcas dzīvo un praktizē savu dievbijību, kā viņas to saprot. Var taču mierīgi līdzās pastāvēt un sadzīvot."
LELB viedoklis šoreiz izpaliek, jo ar juristi dienas laikā Latvijas Radio tā arī neizdevās sazināties.
Jāpiebilst, ka 2013. gadā par Aizputes draudzes lēmumu palikt autonomiem arhibīskaps Jānis Vanags presē pauda šādu nostāju: "Es nerunāju savtīgi. Latvijas Luteriskajai baznīcai tas nav nāvējošs sitiens. Mums ir vēl gandrīz trīs simti draudžu. Ir gan bēdīgi uz to noskatīties. Taču vislielākā zaudētāja no autonomijas balsojuma ir Aizputes pilsēta un tās iedzīvotāji. Ceru, ka šis lēmums nav akmenī iecirsts uz mūžīgiem laikiem. Lai jums miers un Dieva svētība!"
Vēl jāpiebilst, ka Aizputes autonomā luteriskā draudze ir pievienojusies Latvijas Evaņģēliski luteriskai baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL).
