Luterāņu baznīcas grasās apvienoties un apsaimniekot Pēterbaznīcu

Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca un Vācu Evaņģēliski luteriskā baznīca grasās apvienoties, lai apsaimniekotu Rīgas Svētā Pētera baznīcu – šādu apstiprinājumu Saeimas deputāti guva otrdien, 5. septembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē.

„Rīgas Svētā Pētera baznīcai būs saimnieks, un ceram to likumā nostiprināt līdz Latvijas simtgadei. Šodien komisijā guvām apstiprinājumu, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca apvienosies ar Vācu Evaņģēliski luterisko baznīcu Latvijā. Tas ir būtisks lēmums, līdz ar ko Rīgas Svētā Pētera baznīcu varēs atgriezt tās vēsturisko īpašnieku rokās,” komisijas sēdē otrdien sacījusi komisijas vadītāja Ilze Viņķele (“Vienotība”).

Paredzēts, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektu tagad skatīs Saeima. Kad abas baznīcas būs apvienojušās, to reģistrēs Uzņēmumu reģistrā. Tādā veidā no jauna būs noteikta Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridiskā piederība, izmantošana, apsaimniekošana un finansēšana.

Viņķele  Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka iepriekš baznīcām bija strīdi par to, kas būtu īstais Pēterbaznīcas īpašnieks, un komisijas nostāja bija - vai nu baznīcas vienojas un nav nesaskaņu, vai arī baznīcas nodošanas jautājums netiek izskatīts.

Kad apvienošana būs pabeigta, Pēterbaznīcu nodos vācu draudzei, kas būs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sastāvdaļa.

“Un tagad mēs esam vēsturiskā lēmuma priekšā par baznīcu apvienošanos Latvijā,” sacīja komisijas vadītāja.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš raidījumā “Pēcpusdiena” gan skaidroja, ka vienošanās projekts ir gatavs, bet visu lēmumu pieņemšana un apvienošana aizņems vēl vismaz gadu.    

Savukārt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas Rīgas draudzes valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš raidījumam “Pēcpusdiena” pauda, ka draudze uzskatīja, ka visas trīs baznīcas var apsaimniekot ēku caur kādu kopīgu nodibinājumu, taču LELB “nebija gatava mūs iesaistīt sarunās”.

Šobrīd Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēka Skārņu ielā 19 un zeme zem baznīcas nav ierakstīta zemesgrāmatā, bet atbilstoši Valsts zemes dienesta kadastra datiem tās tiesiskais valdītājs ir Rīgas pilsētas pašvaldība.

Uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām pretendēja arī Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas, kas nevēlas apvienoties, taču atbalsta īpašumtiesību nodošanu abām apvienotajām luteriskajām baznīcām.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti