Tomēr pats fakts, ka Latvija ir gatava Lukašenko uzņemt pie sevis viesos, abās robežas pusēs tiek vērtēts neviennozīmīgi. Daļa priecājas, ka uzvar racionāli apsvērumi. Piemēram, ka no Baltkrievijas ienākošās tranzītkravas būs labs papildinājums Latvijas budžetam. Bet citi brīdina, ka Lukašenko tomēr ir Krievijas sabiedrotais un ka pārāk strauji metamies draudzēties ar Baltkrievijas līderi, kuru rietumvalstīs vēl ne tik sen mēdza dēvēt par Eiropas pēdējo diktatoru cilvēktiesību un brīvību pārkāpšanas dēļ.
Opozīcija aizvien apspiesta
Baltkrievijas opozīcija atzīst, ka varas spiediens uz opozicionāriem aizvien pastāv. Tiesa, ja agrāk tas izpaudās kā aresti, tad tagad – administratīvi sodi. Taču vajāšanas turpinās.
“Man tikai pēdējā gada laikā vien ir bijuši 16 tiesas procesi,” saka viens no pazīstamākajiem opozīcijas partiju līderiem Anatolijs Ļebedko.
Arī Pāvels Severiņecs – vēl viens opoziconārs – joprojām cieš politisku apsvērumu dēļ. “Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kur nav reģistrēta Kristīgo demokrātu partija. Reģistrācijas dokumentus esam iesnieguši sešas reizes kā partija un 20 reizes kā kristīgo demokrātu sabiedriskā organizācija. Atbildes ir viena – “Nē!” Kad mēs iesniedzam sarakstus ar vairāk nekā 1000 dibinātājiem, tad Tieslietu ministrija tos vēl nodod Valsts drošības komitejai un tās darbinieki sāk izdarīt spiedienu uz cilvēkiem, lai tie atsakās no saviem parakstiem,” viņš klāsta.
“Lukašenko ir svarīgi kontrolēt situāciju Baltkrievijā,” turpina Ļebedko.
“Viņu varētu uzaicināt uz Rīgu tad, ja te notiktu kvalitatīvas izmaiņas un tiktu grozīti vēlēšanu likumi. Ja mums pirmo reizi 20 gados notiktu kaut kas līdzīgs vēlēšanām…
Kā var uzskatīt par vēlēšanām situāciju, kad iepriekšējā gadā, kad vēlējām parlamentu starp 65 000 balsu skaitītāju tikai 33 bija no opozīcijas?” retoriski jautā Ļebedko.
Viņaprāt, Lukašenko vēl nav jābrauc nedz uz Rīgu, nedz uz Briseli vai Vašingtonu. “Viņš brauc atskaitīties uz Kremli. Nevajag idealizēt situāciju. Lukašenko un Putina attiecības – tas ir jautājums par to, cik gara ir saite, kurā Lukašenko tiek turēts pie Kremļa. Ilūzijām te nav vietas,” piezīmē Ļebedko.
Svarīgā drošība
Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte liecina, ka pēc Krievijas agresijas Ukrainā, līdzīgi kā daudzi citi Eiropas politiķi, arī latvieši Baltkrieviju uztver kā zināmu garantu ļoti svarīgajā militārās drošības jautājumā.
Arī Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja pausto, ka pēc Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām mācībām ZAPAD Krievijas armijas daļu palikšanu savā teritorijā Baltkrievija nepieļaus, Latvija neuzskata tikai par tukšu oficiālās Minskas solījumu.
“Mēs, protams, turpināsim šo dialogu ar Baltkrieviju, jo mācības būs pēc pusotra mēneša. Bet es kopumā redzu, ka arī mūsu sadarbība drošības jomā ir pietiekami intensīva, un man nav pamata apšaubīt šo Baltkrievijas skaidro nostāju,” vērtē Rinkēvičs.
Ekonomiskais izdevīgums
Baltkrieviju savukārt attiecībās ar Latviju interesē izdevīgāki kravu tarifi, bet Latvijai – lielāki tranzīta apjomi. Latvija un Baltkrievija kopīgi rīkos pasaules čempionātu hokejā un, neraugoties uz Lietuvas protestiem, Latvija neiebilst, ka Baltkrievija Lietuvas tuvumā būvē atomelektrostaciju. Latvija ir palīdzējusi Baltkrievijai iegūt labumu no Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības. Baltkrievija aicina izmantot tās sadarbību ar Ķīnu. To minēja arī Baltkrievijas premjers Andrejs Kobjakovs.
“Gribu teikt, ka mūsu valsts aktīvi īsteno projektu ar Ķīnas Tautas Republiku par kopīgu Baltkrievijas-Ķīnas industriālo parku. Tas būs viens no pazīstamajiem Ķīnas projekta “Zīda ceļš” elementiem”,” sacīja Kobjakovs. “Domāju, ka mūsu transporta – loģistikas iespējas, arī iespējas izveidot kopuzņēmumus ar augstu tehnoloģisko ieguldījumu, kļūs par labu pamatu mūsu tālākajai sadarbībai. Gribētu pateikt paldies mūsu Latvijas partneriem, kam ir bijusi ļoti konstruktīva pozīcija, pieņemot lēmumus par to, lai normalizētos Baltkrievijas attiecības ar ES,” pauda Baltkrievijas premjers.
Nu jau aptuveni pusotru gadu lielākā daļa ES sankciju pret Baltkrieviju ir noņemtas. Tāpēc it kā vairs nav formālu šķēršļu, lai vizītē ierastos arī Baltkrievijas prezidents. Tam, ka Latvijai šāda vizīte būtu izdevīga, piekrīt pat Lukašenko kritiķi.
“Tām valstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju, Baltkrievijas tirgus un Baltkrievija kā ekonomiskais partneris ir ļoti svarīga,” norāda baltkrievu publicists Aleksandrs Feduta.
“Tāpēc es nezinu, kāda būs pašā Latvijā attieksme pret šo vizīti. Tas ir jautājums, kas pastāv starp jūsu valdošajiem, opozīciju un pilsonisko sabiedrību.
Bet tas, ka šī vizīte dos, ka tā var dot zināmu ietekmi Latvijas ekonomikai – tas ir neapšaubāmi!” norāda Feduta.
Lukašenko priekšā Eiropas galvaspilsētu vārti līdz šim gan vērušies tikai vienreiz. Pēc sankciju atcelšanas Lukašenko bija aizbraucis uz Vatikānu vizītē pie pāvesta un pie viena, kā parasti politiskā pieklājība Romā to prasa, tikās arī ar Itālijas prezidentu. Taču Latvija tagad var kļūt par pirmo valsti ES, kur Lukašenko tiktu uzņemts jau pilna apmēra valsts vizītē.
