Ludzas Romas katoļu baznīcā uz balkona aplūkojamas nesen uzstādītās ērģeļu sienas. Restaurācijas darbi šeit ar pārtraukumiem rit jau trīs gadus, un šobrīd detaļu kaudzes pārvērst skanīgā instrumentā cenšas restaurators Alvis Melbārdis.
Ērģeļu vēsture ir raiba: tās būvētas Pēterpilī 1864. gadā un 20. gadsimta sākumā, mainoties modei, pārvestas uz Rēzekni.
"Tad, tās uzstādot Rēzeknē, ir jau pārbūvētas dažas lietas. Tā vēsture vēl nav pašlaik īsti skaidra, jo tās ērģeles tika nojauktas 2000. gadu sākumā bez dokumentācijas," stāst SIA “Ērģeļu darbnīca” restaurators Melbārdis.
Šobrīd atjaunošanas darbi rit lēni ne tikai liecību trūkuma dēļ, bet arī tāpēc, ka teju 15 gadus līdz nonākšanai Ludzā ērģeles atradās tām nepiemērotos, mitros apstākļos – garāžā, kur gūti vizuāli un tehniski bojājumi.
"Tās bija sakrautas tā, ka vārīgākās daļas apakšā un smagākās virsū. Tad vēl virsū bija salikti soli. Tur Rēzeknē bija balkons stipri lielāks, tās uz aizmuguri ir gājušas dziļi. Šeit tāpēc būs otrais manuālis jāceļ diezgan augstu gaisā," norāda Melbārdis.
Valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss ērģelēm piešķirts vien pērn, kad novērtēts, ka tās, iespējams, šodien ir vienīgais 19.gadsimta beigu Pēterburgas ērģeļbūves tradīciju paraugs, kas Latvijā jau tā bija reti pārstāvēts. Izceļas arī savdabīgs ērģeļu meistara rokraksts.
"Tas prospekts ir tādā neogotiskā stilā, kas bija tam laikam ļoti raksturīgi. Tas ir acīmredzot bijis tāds tumšs āderējums, lai izskatītos kā tumšs ozols, kaut gan tas prospekts ir no priedes. Vējlādes ir šleiflādes tipa, kas ir tajā laikā populārākā sistēma. Un mūsdienās tiek atkal atzīta par labāko," piebilda restaurators.
Ērģeļu restaurācijā tiks ieguldīti teju 42 000 eiro. Lai ērģeles atkal skanētu, vēl nepieciešams apjomīgs un sarežģīts darbs,
taču tas būs tā vērts, jo autentiska mūzikas instrumenta spēles kvalitāte ir daudz augstāka nekā mūsdienu digitālām ērģelēm.
