Laikposmā no 2018. līdz 2020.gadam Veselības ministrija lūdz valdībai šo vīrusu ārstēšanai piešķirt papildu 74,8 miljonus eiro. Pašlaik ar jaunajiem medikamentiem, piemēram, C hepatītu, kas uzskatāms par izplatītāko no iepriekš minētajiem vīrusiem, Latvijā ārstē 800 pacientus. Tikmēr Pasaules veselības organizācija aprēķinājusi, ka ar to nepietiek, un Latvijai gadā būtu jāārstē ap diviem tūkstošiem slimnieku, lai patiesi ierobežotu vīrusu tālāku izplatību.
Latvijā patlaban ar C hepatīta vīrusu sirgst aptuveni 45 000 iedzīvotāju, daudz ir arī B hepatīta slimnieku, bet HIV izplatība Latvijā ir viena no augstākajām ES. Jau otro gadu ārstēšanos infekcijas vīrusu pacientiem valsts apmaksā pilnā apmērā un, piemēram, pēdējo divu gadu laikā C hepatīta vīrusam un arī HIV ārstēšanai atvēlētā nauda pieaugusi pieckārt. Tomēr arī patlaban apmaksātās zāles visiem nepienākas, un gadā ārstē 800 pacientus, bet faktiski, lai panāktu efektīvu rezultātu, būtu jāārstē divtik vairāk.
“Pasaules Veselības organizācija ir ļoti skaidri nospraudusi mērķus,” atskatoties uz paveikto, Pasaules Hepatīta dienā Radio atzina Infektoloģijas centra ārste Ieva Tolmane. “Mēs esam arī sadarbībā ar viņiem aprēķinājuši, cik tad mums būtu pacienti gadā jāārstē, lai mēs līdz tam 2030.gadam līdz minimumam samazinātu tos inficētos. Jautājums ir, vai to Veselības ministrija finansēs? Ja mēs kāpsim soli atpakaļ un ārstēsim mazāk, tad C hepatīts turpinās izplatīties. Tad mēs no viena gala ārstējam, un no otra gala turpina inficēties cilvēki,” saka Tolmane.
Veselības ministrija aprēķinājusi, ka no valsts budžeta tai nākamgad būtu nepieciešami papildu nepilni 17 miljoni eiro, 2019.gadā 27 miljoni, bet 2020.gadā teju 30 miljoni eiro.
Pamatā vīrusus ierobežot iecerēts gan apmaksājot medikamentus, gan veidojot sabiedrības izglītošanas kampaņas un veicinot arī mediķu izpratni par slimību agrīnu atklāšanu.
Otrdien šos jautājumus skata valdība, uzsākot pirmās sarunas par valsts budžeta likumprojektu. C hepatīta pacientu apvienības vadītājs Kristaps Kaugurs norāda, plāna izpildei nepieciešamās naudas summas aprēķinātas pēc patiesā slimnieku skaita un balstoties uz reālajām medikamentu izmaksām. Tas arī esot vērtējams atzinīgi, protams, pagaidām vēl nav skaidrs, vai tieši tik daudz naudas valdība un Finanšu ministrija arī piešķirs.
“Līdz šim, tātad mēs esam pielāgojuši mūsu vajadzības tam, cik mums ir nauda. Mēs vairāk nemelojam sev un nestāstām, ka mums vajag mazāk, nekā patiesībā mums vajag,”
norādīja Kaugurs. “Tā ir būtiskākā lieta, kas ir jānorāda, lasot šo plānu. Protams, ir arī visādi nelieli uzlabojumi un lietas, kuras būtu vērts atzīmēt. Piemēram, ir atvēlētas dažādas nelielas summas, bet būtiskas, piemēram, pacientiem, kas tikko ir uzzinājuši par savu infekciju,” teica C hepatīta pacientu apvienības vadītājs.
Atsevišķa sadaļa plānā veltīta ieslodzītajiem. Tieši cietumos esot augsta riska vide HIV infekcijas izplatībai. Apmēram 8,5% ieslodzīto ir inficēti ar šo vīrusu.
Kaugurs no Hepatīta pacientu apvienības norāda, šai plāna sadaļai atvēlēts nepietiekami daudz naudas, ap vienu miljonu eiro. Pie naudas sadalīšanas politiķi vēl atgriezīsies skatot likumprojektu par gadskārtējo valsts budžetu un likumprojektu par valsts budžetu vidējam termiņam, tad būs skaidrība par to, vai iecerētās aktivitātes varēs īstenot.
