Šis ir pēdējais brīdis, kad var aizbraukt uz Antarktīdu, jo tur šobrīd ir vasaras nogale un vēl kursē kuģis. Bet pēc pāris mēnešiem iestāsies stindzinošs aukstums.
Siltākie un izturīgākie zābaki ar radzēm, kādus vien Latvijā var atrast, katram individuāli šūts apģērbs no speciāla auduma, kas pasargā no skarbiem laika apstākļiem – zinātnieki ir sagatavojusies ekspedīcijai.
“Mums nevajag 5 kilogramus smagas bikses, audums ir superplāns, iztur temperatūru -20 līdz -30 grādu,” stāsta Antarktīdas ekspedīcijas dalībnieks Māris Krievāns.
Ekspedīcijā dosies trīs Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pasniedzēji un pētnieki Kristaps Lamsters, Māris Krievāns un Jānis Karušs.
Antarktīdas ekspedīcijai viņi gatavojās pēdējos 4 gadus, kad pētīja ledājus Islandē un Grenlandē.
“Mēs varam sevi nest kā zinātniekus pasaulē, ka latvieši pēta Antarktīdu un mēs paliekam interesanti arī citiem pētniekiem,” saka Krievāns.
“Ir daudzi, kas pēta Islandi, Grenlandi, Svalbārdu. bet nav tik daudz zinātnieku, kas pēta Antarktīdu. Un, ja tu esi bijis Antarktīdā, veicis pētījumus, uz tevi skatās savādāk, gandrīz līdzvērtīgi. Mums tā ir pirmā ekspedīcija, bet tas paver ceļu, ka mēs nākotnē vēlreiz aizbrauksim. Varbūt ar citu finansējumu. Projekti rakstīti daudz, un mūs noraida, jo nav šīs pieredzes. Bet šis ir unikāls gadījums, ka varam iegūt pieredzi,” saka Krievāns.
Ceļš līdz Antarktīdas pussalai ilgs vismaz nedēļu. Gala punkts ir Galindesa sala, Vernadska polārstacija.
Deviņdesmito gadu sākumā šo bāzi Ukraina nopirka no Lielbritānijas par vienu britu mārciņu.
Tur uzturas 12 ukraiņu polārpētnieki.
“Saziņa ar bāzi ir ļoti ierobežota. Bāzē nav interneta. Saziņa reizi 2 nedēļās teksta veidā ir iespējama. Saziņa ir ļoti lēna. Un, kā es noprotu, lielāka daļa bāzes ziemotāju nebija informēti, ka mēs pie viņiem ieradīsimies,” stāsta Kristaps Lamsters.
Latvijas zinātnieki ar ģeoradaru noteiks ledus biezumu un struktūru, lai varētu spriest, kādu iespaidu klimata pārmaiņas atstāj uz polārajiem apgabaliem. Antarktīdā koncentrēti 90 % procenti visa ledus, kas atrodas uz sauszemes.
“Tas ir ļoti liels ledus apjoms, kas ietekmē globālo klimatu. Ietekmē arī mūs Latvijā, un pētījumi šajā ledus vairogā ir koncentrējušies arī, piemēram, lai noskaidrotu, vai zem ledus vairoga ir dzīvība,” atklāj Lamsters.
“Šis ledus vairogs ir radies pirms 35 miljoniem gadu. Klimata pārmaiņu rezultātā ledus apjoms ir mainījies. Bet vismaz 14 -15 miljonu gadu Antarktikas vairogs ir pastāvējis. Līdz ar to, izpētot, vai zem šī ledāja dzīvo mikroorganismi, mēs jau varētu izdarīt kopsakarības. Vai šādus mikroorganismus varētu atrast uz citām planētām, piemēram, zem Marsa ledus vairogiem,” skaidro Kristaps Lamsters.
Vieglais ledus cirtnis noderēs, lai paņemtu augsnes paraugus, ko liks sterilās mēģenēs, lai vēlāk Latvijā analizētu. Lai kaut ko izvestu no Antarktīdas, zinātniekiem bija jāsaņem neskaitāmas starptautiskas atļaujas.
“Mēģināt noskaidrot, kā šī augsne sākusi attīstīties, kad ledājs ir atkāpies.. kā šo attīstību ietekmē dažādi mikroorganismi, un kā Antarktikā esošā fauna, tostarp arī pingvīni, ietekmē šos mikroorganismus,” par mērķiem stāsta Lamsters.
Zinātnieku ekipējums un aprīkojums aizņems piecas lielas somas, jo viss aprīkojums jāņem dubultā. Rezervei, ja nu kas saplīst.
“Mums nebūs iespējams saremontēt. Nekas, ka esam bāzē, salabot mikroshēmas nav iespējams. Turklāt mums jāņem līdzi sava pārtika, kuru mums viens cilvēks nopirks Ušavajā. Tie ir vismaz 230 kilogrami,” saka Lamsters.
Latviešiem lūgts, lai līdzi ņem kartupeļus, kāpostus, tomātus un gurķus, jo ziemotāji Vernadska polārstacijā sen nav ēduši svaigus dārzeņus. Ģeologi pagaidām nezina, cik ilgi uzturēsies Antarktīdā.
“Vismaz mēnesi līdz diviem, jo paši ukraiņi nezina, kad viņiem atbalsta kuģis atgriezīsies. Mēs ceram, ka būsim uz Lieldienām atpakaļ. Bet ja nē, tad varbūt uz maija svētkiem noteikti. Atpakaļ pēdējais datums ir aprīļa vidus. Vēlāk atgriezties no bāzes nav iespējams, jo apkārt ir ledājs izveidojies. Tur nav lidlauka. Ja mēs neatgriežamies aprīļa vidū, tad mēs tur iestrēgstam, tad mums nav atpakaļceļa,” atzīst Krievāns.
