Bijusī Bioloģijas fakultātes ēka Kronvalda bulvārī stāv tukša, izņemot dažas telpas. Tur ir LU Botānikas muzejs, kur glabājas herbārijs, kas vākts vairāk nekā 200 gadus. Tikpat sena ir Zooloģijas muzeja kolekcija, kas apskatāma divus stāvus augstāk.
Augstskolas prorektors Valdis Segliņš atzīst – vērtības ir unikālas, taču tām šobrīd nav pielietojuma. Tās vairs nav augstskolu studiju un skolu programmās. Herbāriju izmanto vien mazajās klasēs. “Tā ir problēma visā Eiropā.
Augstvērtīgi materiāli uzkrāti, bet tālākās studijās un pētniecībā vairs netiek izmantoti, jo zinātne jau aizgājusi citu ceļu.
No izciliem oratoriem, ka būs kādas iznīcināšanas, likvidācijas… balsis skan. Mums nav bijis plāna darīt pāri kolekcijām. Līdz šim esam uzturējuši vienalga kādiem līdzekļiem un nākotnē to darīsim. Nemetīsim ārā, pilnīgi noteikti saglabāsim. Emocionāli un visādi citādi mums ir saistības pret kolekcijām,” saka prorektors.
Latvijas Universitātei kopumā ir astoņi muzeji. Tie ir izkliedēti dažādās Rīgas vietās, un to krājumā ir vairāk nekā 200 tūkstoši eksponātu. Tomēr krājumi ir maz apmeklēti. Gadā kolekcijas apskata vien 10 tūkstoši cilvēku.
“Herbārijus varam redzēt interneta vidē, viņam nav jānāk jāskatās fiziskais. Sabiedrība ir mainījusies, un mums ir jāatrod, kā mēs varam padarīt to par interesantu un vajadzīgu. Ne tikai mums, kas ar dvēseli saprot, ka tas ir vajadzīgs, ka vērtība, saglabājama, un to mēs darīsim. Bet mums ir jāmainās, un kaut kāda daļa no tā ir jāpadara interesanta un saistoša,” saka Segliņš.
Prorektors atzīst – krājumus ir sarežģīti tehniski un saimnieciski uzturēt. Valsts dotācija astoņām krātuvēm šogad bija 21 tūkstotis eiro. Ar to pietiek, lai apmaksātu vien elektrības rēķinus. “Tā kā tas nav saistīts ar studijām un pētniecību, mēs to nedrīkstam uzturēt no studiju maksas. Arī Eiropas struktūrfondi nav adresēti uz šo pusi. Mums ir jāuztur, jāglabā un jāgādā no kaut kādiem pašu ieņēmumiem. Tas nozīmē, noņemot fakultātēm no pašu nopelnītās naudas, lai uzturētu,” skaidro Segliņš.
Agrāk vai vēlāk, bet muzejiem telpas būs jāpamet, jo ēkai meklē nomnieku. Kā reālākais risinājums varētu būt iespēja kolekcijas pārvietot uz LU Botāniskā dārza teritoriju, kur tiktu ierīkots centrs zinātnes izzināšanai. Līdzīgs AHHAA centram Tartu.
“Ģeoloģijas muzejā interesanti pārakmeņojumi, mūsu pašu no devona laika, bruņuzivis, mamuta ilknis. Interesantas lietas; vai arī datora muzejā – no Latvijas pirmā montētā datora. Candera muzejā meteorīti, kas ir krituši pasaulē un Latvijā. Katrā muzejā ir knifiņi, ar ko piesaistīt cilvēkus,” stāsta LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja direktors Ilgonis Vilks.
Kad tas notiks, nav skaidrs. Bet pēc pieciem gadiem LU Botāniskais dārzs svinēs pastāvēšanas simtgadi, un līdz tam dārzs atdzimšot jaunā veidolā - zinātne tikšot pasniegta kopā ar mākslu un kontekstā ar citām nozarēm. Vērtīgāko eksponātu glabāšanai izbūvēšot speciālu krātuvi, bet mazāk vērtīgos izmantošot izstādēs.
“Mūsdienās cilvēkus ir ļoti grūti aizraut ar statiskām ekspozīcijām. Mums tas labums, kāds ir Botāniskajā dārzā, tie augi ir paši dzīvi un mēdz uzziedēt. Kad zied rododendri, tas ir apmeklētākais laiks dārzā. Un tādu pašu interaktivitāti var panākt ar tematiem par fiziku, ķīmiju, par ģeoloģiju. Tikai ir jāveido interaktīvas ekspozīcijas,” saka LU Botāniskā dārza direktora pienākumu izpildītājs Toms Andersons.
Cik tas izmaksās un kur universitāte plāno ņemt līdzekļus, pagaidām nav skaidrs. Ar Botāniskā dārza attīstības projektu paredzēts iepazīstināt maijā.
