Belte pats uzrunājis mediju uzraugu par LTV sadarbību ar pašvaldībām

Pēc Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio lēmumiem vairs nesadarboties ar Ventspils pašvaldību, veidojot „Latvijas sirdsdziesmu” un „Muzikālo banku”, LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte pats aicināja Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) uz sarunu, lai paskaidrotu savu lēmumu, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja Belte.

 

Skaidrojot LTV vadības lēmumu pārtraukt sadarbību ar Ventspils pašvaldību, Belte norādīja, ka LTV žurnālisti nebija gatavi asociēt savas vērtības ar „oligarhu sarunās” iesaistīto Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Runa neesot par Ventspils domi, bet gan par sarunās iesaistītajām personām.

Savukārt pēc tam, kad LTV un Latvijas Radio vadības pieņēma lēmumus pārtraukt sadarbību ar Ventspils pašvaldību, Belte aicināja NEPLP nākamajā sēdē izrunāt tālāko sadarbību ar citām pašvaldībām un tālāko redzējumu. “Es biju tas, kurš pats uzsaucās uz paklāja. (..) Man likās, ka vismaz mums ir jāatnāk ar savu redzējumu – ko tad mēs esam izdarījuši – un man likās, ka ir tikai loģiski, ka tā ir mana iniciatīva, ka mēs pastāstītu arī par to, kā mēs pieņēmām šādus lēmumus.," sacīja Belte.

Arī Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe norādīja, ka darbinieki pieprasīja rīkoties, tāpēc sekoja šāds lēmums.

Tikmēr NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere norādīja, ka medijos pēdējās dienās valda nesaprašana, jo NEPLP nevēlas veicināt sabiedrisko mediju atskaitīšanos par redakcionālajiem lēmumiem, "mēs aicinām uz diskusiju par to, kā tālāk turpināt sadarbību ar valsts un pašvaldību uzņēmumiem vai iestādēm, un kādas sekas būs, ja Latvijas Radio un LTV, pildot sabiedrisko pasūtījumu, atteiksies no kādiem sponsorējumiem, kas ir ierakstīti šobrīd sabiedriskā pasūtījuma sadaļā. (..) Ja šis līdzfinansējums tiek pārtraukts, tādā gadījumā mūsu jautājums ir, vai šis raidījums tiks noņemts vai jūs meklēsiet citu līdzfinansējumu”.

Ķezbere solīja, ka plānotā sēde ar abu sabiedrisko mediju vadību, būs atklāta. Tajā iecerēts izrunāt un uzklausīt iespējamās alternatīvas līdzfinansējuma piesaistīšanai abiem raidījumiem. Paziņojumā presei NEPLP norādīja, ka atklātās diskusijas mērķis ir veicināt caurspīdīgumu finanšu piesaistē sabiedriskajos medijos, lai vairotu sabiedrības uzticēšanos.

Lai gan Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) izteica atzinība abu sabiedrisko mediju valdēm, tomēr viņa arī norādīja, ka NEPLP tiktu pārmests, ja tā nereaģētu, tāpēc padomei esot bijis jāaicina sabiedriskais medijs uz sarunu. LTV un Latvijas Radio lēmumam ir ietekme uz plānoto sabiedriskā medija budžetu, tāpēc ir jādomā, kā šo mediju stiprināt, lai tas nebūtu atkarīgs no pašvaldībām un reklāmām, pauda Laizāne.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga GrišāneLatvijas Radio

    Tikmēr Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne norādīja uz problēmām ar pašreizējo sabiedrisko pasūtījumu, kurā ietvertas daudz detalizētas lietas. Ministrija sabiedrisko pasūtījumu vēlētos pacelt augstākā līmenī, lai NEPLP nevarētu iejaukties redakcionāla līmeņa jautājumos. Tāpat būtiskas esot redakcionālās vadlīnijas par sadarbību ar dažādām institūcijām un atbalstītājiem, lai būtu skaidra mediju nostāja

    Ziņots, ka jūlija sākumā pēc publiskotajām "oligarhu sarunām" Latvijas Televīzija  nolēma vairs nesadarboties ar Ventspils pašvaldību, veidojot „Latvijas sirdsdziesmu”, bet Latvijas Radio  – „Muzikālo banku”. Pēc šī lēmuma NEPLP prasa sabiedrisko mediju vadību paskaidrojumus par sadarbību ar pašvaldībām. Padomes locekle Gunta Līdaka publiski paudusi – ja sabiedriskajiem medijiem nav objektīva iemesla atteikties no sponsorēšanas līguma ar Ventspili, šāds solis uzskatāms par konkurences principu pārkāpumu.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Jaunākie

    Populārākie
    Interesanti