LM rosina viesģimenēm ārzemēs sūtīt vecākus bērnunamu un aizbildņu bērnus

Vai bez vecāku gādības palikušo bērnu ciemošanās viesģimenēs citā valstī ir tramplīns uz ārvalstu adopciju, un vai to vajadzētu ierobežot – šādiem jautājumiem pievērsās Saeimas Cilvēktiesību komisija. Sēdes beigās tā lēma, ka Labklājības ministrijai (LM) jāveido darba grupa, kurā, uzklausot visu pušu viedokļus, jāpilnveido priekšlikumi grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Arī LM ideja, ka ārvalstu viesģimeņu programmā var piedalīties tikai vecāki bērni no bērnunamiem un aizbildņu ģimenēm.

Viesģimeņu programmā uz ārzemēm jeb precīzāk Amerikas Savienotajām valstīm (ASV) šobrīd bērni var doties no bērnunamiem, audžuģimenēm un arī no aizbildņu ģimenēm, ja tam piekrīt bāriņtiesa. Par bērnu ciemošanos Saeimas Cilvēktiesību komisijā izskanēja galēji pretēji viedokļi.

"Šajā brīdī, kad viņam jādodas, kad ir šis piedāvājums doties uz Ameriku, bērni jautā, kāpēc, kāpēc es nevaru palikt Latvijā, kāpēc es brīvdienas nevaru pavadīt šeit mājās," par audžuģimeņu vēstīto stāstīja Sandra Dzenīte-Cālīte no biedrības "Zvannieku mājas".

Pilnīgi citas domas uzklausījusi Bērnu un ģimeņu atbalsta biedrības "Miera osta" vadītāja Dace Rence. "Tie bērni – vairāk nekā 20, 30 bērni, kurus es esmu satikusi no bērnunama, ar kuriem mēs esam sadarbojušies, ar nepacietību gaida iespēju, viņi vienmēr jautā "vai tu zini, vai man būs iespēja braukt?" Tā viņiem ir pasaules paplašināšanas iespēja, viņi redz, kā viņi varētu dzīvot."

Linda Zīverte no SOS Bērnu ciematiem, kas arī sadarbojas ar viesģimeņu programmām, teic, ka pieredze bijusi dažāda. "Ja mēs skatāmies tos bērnus, kas ir bijuši viesģimeņu programmā jaunākā vecumā, tas tomēr bērnam ir liels stress un pārdzīvojums."

LM rosina, ka viesģimeņu programmā uz ārzemēm būtu jādodas tikai bērniem no bērnunamiem un no aizbildņu ģimenēm, turklāt no 12 gadu vecuma. Mazākus bērnus uz laiku citas personas aprūpē ārvalstī varētu nodot tikai ar māsām un brāļiem, ja vienam ir vismaz 12 gadi.

Šeit galvenais jautājums – kāds ir šo viesģimeņu programmu patiesais mērķis no Amerikas puses, sacīja LM parlamentārā sekretāre Karīna Ploka ("Vienotība").

"Mums nav nekas pret to, ka šie bērni brauc viesģimeņu programmās, bet tas nedrīkst būt tramplīns ārvalstu adopcijai.  Tiešām mūsu ieskatā nav pieļaujams, ka piecu, sešu, septiņu gadu vecumā šie bērni tiek aizsūtīti, nezinot valodu, kur viņi būs, pie kādas ģimenes būs," teica LM pārstāve.

Ārvalstu viesģimeņu programmu mērķis nav juridiski nav definēts, norāda Tiesībsarga biroja pārstāve Laila Grāvere. Ja mērķis ir citas valsts kultūras iepazīšana un angļu valodas uzlabošana, tad nebūtu nekāda pamata to ierobežot. Tomēr dzīvē esot tā, ka šāds mērķis ir Latvijas pusē, taču ir nojauta, ka otrā pusē – ārvalstī – šo viesošanos cilvēki uztver kā bērna noskatīšanu adopcijai.

"Tad saucam lietas īstajos vārdos – vai nu tā ir nodošana pirmsadopcijas aprūpei, tas ir viens jautājums. Ja tā ir ekskursija, tad tas ir pilnīgi cits jautājums. Tagad sanāk tā, ka mums pēc likuma tā ir ciemošanās un ekskursija, kuras rezultātā ir adopcija," sacīja Grāvere.

Citu LM priekšlikumu – aizliegumu no audžuģimenēm adoptēt bērnus uz ārvalstīm – Saeimas Cilvēktiesību komisija trešdien neskatīja. Tā lēma, ka LM jāveido darba grupa, kurā, uzklausot visus viedokļus, jāpilnveido priekšlikumi – ne tikai par viesģimenēm, bet arī par ārvalstu adopciju, un tad tos skatīs komisija.

Priekšlikumi par ārvalstu adopcijas ierobežošanu no audžuģimenēm Cilvēktiesību komisijā tika apspriesti arī pirms četriem gadiem, taču vēlāk virzības nebija.

Pērn 127 bērnus ir adoptējušas ģimenes Latvijā, 120 bērni ir adoptēti uz ārvalstīm. Taču savā ziņā tā ir laba ziņa, jo uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits samazinās. Tomēr Latvija šo gadu laikā zaudējusi tūkstoš bērnu.

“Mums jāsaprot, ka mēs 10 gadu laikā esam atdevuši 1000 bērnu. Tā ir mūsu demogrāfija!” komisijā uzsvēra LM parlamentārā sekretāre Karīna Ploka.

 Tieši šī iemesla dēļ Labklājības ministrs aicina mainīt noteikumus un noteikt, ka arī audžu ģimene ir ģimeniska vide. No tādas uz viesģimenēm ārvalstīs bērni nedodas un arī nevar tikt adoptēti. Joprojām adopcijai būs pieejami bērni no bērnu namiem un bērni ar invaliditāti.

Tajā pat laikā adopcijas atbalstītāji uzsver, ka ārvalstīs ir lielākas iespējas. Un nereti tikai okeāns ir visdrošākā sēta, kas bērnus paglābj no vecās vides un nereti – paša vecākiem.

“Mums bija meitenīte, kuru 12 gados izvaroja tētis. Viņu iesēdināja uz 5 gadiem. Meitene ļoti vēlējās aizbraukt no valsts. Viņa zināja, ka tētis turpinās viņu vajāt, kad iznāks. Piekrita tikt šķirta no brāļa un tikt adoptēta. Tētis iznāca no cietuma. Un brālis pakārās,” stāstīja profesionālo audžuģimeņu apvienības vadītāja Ārija Martukāne.

Bērnu namos dzīvo 1200 bērnus. Valstij tas izmaksā 22 miljonus eiro gadā. Tieši tādēļ Labklājības ministrija un daudzas nevalstiskās organizācijas dara visu iesējamo, lai bērni nonāktu ģimenēs. Taču jautājums – šeit, Latvijā vai arī Francijā, Itālijā un Amerikā, uz kurieni mūsu bērnus adoptē visvairāk. Par to tagad jāizšķiras Saeimas deputātiem.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti