Dekāns arī laikrakstam “Zemgales Ziņas” atzina, ka viņš to nevar tā atstāt un cīnīsies.
Dekāns raksturo Mičuli kā Latvijā zinošāko speciālisti Eiropas Savienības likumdošanā un tirgzinībās, par veterinārmedicīnu un pārtikas drošību, turklāt viņai ir plaši starptautiskie kontakti, tostarp Eiropas Veterinārārstu federācijā un Eiropas Veterinārmedicīnas augstskolu asociācijā.
2016. gadā asociācija atkārtoti novērtēja LLU Veterinārmedicīnas fakultātes studiju procesu un atšķirībā no iepriekšējās pārbaudes 2003. gadā, kad tika dots negatīvs vērtējums, šoreiz tas bija pozitīvs, taču ar vairākiem nosacījumiem, kas būtu jālabo, piemēram, jārisina mācību spēku pārslodzes un nepietiekamā atalgojuma problēmas.
Mičule jauno līgumu neparakstīja, jo nebija apmierināta ar to, ka universitātes vadība ar jaunu mācību spēku slodžu aprēķināšanas sistēmu grauj veterinārārstu izglītošanas pamatprincipus. Augstskolas pasniedzēju darba algu galvenokārt rēķina pēc laika, kas tiek pavadīts nodarbībās ar studentiem, nevis pēc tā, kā plašākā nozīmē tiek sekmēti studiju mērķi.
Viņas gadījumā, veicot izmaiņas darba līgumā, aprēķinātā slodze un alga par darbu trīs studiju kursos samazinātos vairāk nekā uz pusi. Tādējādi par 15 kontaktstundām nedēļā docente saņemtu vien 379 eiro “uz papīra”.
Dekāns Dūrītis skaidroja, ka līdz ar universitātes Senātā pieņemtajām izmaiņām pasniedzēju darba līgumos gan viņam, gan fakultātes institūtu vadītājiem tika atņemti finanšu instrumenti, ar kuru palīdzību varēja elastīgi atalgot viena vai otra mācību spēka devumu augstskolas mērķu sasniegšanā.
Līgumu neparakstīja un no fakultātes aizgāja docente Evija Liepiņa, kurai piedāvāja darbu Zviedrijā. Otra darba līguma neparakstītāja ir docente Mičule.
Mičules atbrīvošanu no darba izvērtēs arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.