Pieredze rāda, ka apmeklējot Mazo prātnieku nodarbības, bērni iejūtas skolā, iepazīst skolotājus, arī viens otru un, uzsākot mācības, jūtas daudz drošāki. Tāpēc daudzi vecāki izvēlas papildu mācībām bērnudārzā bērnus vest arī uz skolas nodarbībām. “Puisītis mums arī šorīt teica: “Mammīt, ko man tajā skolā darīs? Es nenākšu”. Meitenīte drošāka. Tā ir tāda ļoti laba komunikācija, ka bērnus iedrošina un parāda, viņi zina, kas ir skola,” stāsta divu topošo pirmklasnieku mamma Lelde Rame.
Nodarbībās rotaļu veidā topošie skolēni apgūst gan matemātikas pamatus, arī runas prasmes, pievēršas dabas pētniecībai un citām skolas gaitās nepieciešamām zinībām. “Daudzus elementus skolotājas pielietoja jau no jaunā mācību satura konteksta, kad bērni mācās darboties kopā, izvērtēt savu paveikto darbu un komunicēt,” saka Limbažu sākumskolas direktore Vija Jevdokimova.
Skolā stāsta, lai apgūtu jauno pieeju mācībām, arī pašiem skolotājiem šogad daudz jāmācās. Mācību priekšmeti būs savā starpā saistīti, piemēram, latviešu valodā būs integrētas arī citas zinības. “Līdz šim esošās mācību grāmatas un burtnīcas nederēs, tur ir sadalītas tēmas. Īstenot šo programmu varēs tikai tad, kad skolotāji ļoti daudz sadarbosies viens ar otru, jo apgūstot latviešu valodu tur ir gan matemātikas, gan dabaszinību tēmas, gan arī kā līdz šim sociālo zinību tēmas ir visas saistošas,” pauda Jevdokimova.
Skolotāja Indra Ābele gan arī vērtē, jau šobrīd sākumskolā kompetenču pieeja mācībās tiek pielietota, stundas nenotiek lekciju veidā, bet bērni tiek mudināti zinības apgūt, prakstiski darbojoties. Tomēr pozitīvi, ka jaunā mācību standarta ieviešana tiks apstiprināta valstiskā līmenī. Tiesa, varētu vēlēties lielāku skaidrību no izglītības politikas veidotājiem valstī.
“Kā pedagogs gaidu no arī Izglītības ministrijas daudz precīzāk sakārtot šīs lietas, jo šobrīd tas viss vēl ir tā vairāk lielas vīzijas un idejas. Bet, protams, arī jāmainās ir. Mēs nevaram strādāt kā mēs strādājām, ir jāmeklē jaunas idejas un jaunas iespējas,” saka Ābele.
Kompetenču pieejā balstīto izglītības modeli Latvijā plānots ieviest turpmāko piecu gadu laikā, pakāpeniski ieviešot jaunu mācību saturu bērniem, sākot no bērnudārza vecuma līdz vidusskolai.
