Pirms divarpus gadiem Kokneses pašvaldības būvvalde atļāva izveidot Likteņdāra autostāvvietu, kurai ziedota ne tikai nauda, bet arī būvprojekts, laternas un bruģis. Līdz stāvvietas pabeigšanai jāizlīdzina vēl pāris smilšu čupas, bet uz 180 tūkstošu eiro vērto stāvlaukumu norāda kantaina zilā ceļazīme ar baltu P burtu. Tā informē par maksas stāvvietu. Latvijas Radio novēro, ka stāvlaukumā automašīnu ir daudz. Uzrunātie cilvēki uzteic vizuāli pievilcīgo laukuma iznākumu, taču pie jautājuma par maksas iekasēšanu nedaudz apmulst.
"Nepatīk. Daži nevar varbūt samaksāt, bet gribas uz Likteņdārzu atbraukt. (..) Nebūtu jābūt maksas stāvvietai," saka Ivars no Salas novada.
Viktors no Rīgas: "Maksas? Tagad? Mēs nemaksājām. Mums pateica - mēs vairāk nekā četri, mums nav jāmaksā. Ļoti smuki, nopietni , smuki, kur piebraukt, ja godīgi. Nu, ļoti zolīdi uztaisīts, ir smuki. Nu, bet pareizi, ja cilvēks atbrauc ar mašīnu, kā - viņš nesamaksās? Taču nauda ir, ja mašīnu ir nopircis, tad par vietu ar' jāmaksā."
"Nu, vienmēr kāds mēģina uztaisīt biznesu, teiksim tā. Protams, nu, ja tā nauda tiek ieguldīta attīstībā, tad ir citādāk, bet ja tas ir ''Mobilly'', nu ko, tā ir Latvija..." secina Līga no Jelgavas.
Ierodoties Likteņdārzā un novietojot mašīnu stāvlaukumā, izkārtnē redzams - par stāvēšanu jāmaksā. Norādītas arī cenas, kas atkarīgas no transportlīdzekļa veida. Vieglā auto novietošana izmaksā divus eiro, bet, piemēram, 40-vietīgam autobusam stāvēšana maksā septiņus eiro.
Apmeklētājos rodas neizpratne, tāpēc atbildi uz jautājumu, kāpēc jāmaksā stāvvietā, kas celta par cilvēku saziedotajiem līdzekļiem, jāmeklē pie Likteņdārza īstenotāja - Kokneses fonda - atbildīgajiem. Vadītāja Valda Auziņa telefonsarunā atklāj, ka maksas iekasēšana ir viens no veidiem, kā iegūt līdzekļus būvdarbu turpināšanai:
"Ir tāda situācija, ka jebkurā citā vietā, kur ir maksas stāvvietas - vai tas būtu pilsētā, vai tas būtu pie kādas koncertzāles - cilvēki ar to samierinās, un viņiem nav pretenziju. Bet šādā vietā, ko mēs visi būvējam par saziedotiem līdzekļiem, tur rodas šādas pretenzijas. Es domāju, tas nav korekti attiecībā pret dārza īstenotājiem, jo tie līdzekļi tiešām ir paredzēti dārza īstenošanai un, manuprāt, tas ir ļoti adekvāti, ka ir gan tāds ieejas ziedojums, gan arī maksa par stāvvietu ir."
Arī turpmāk Likteņdārzā būs maksas stāvvieta, taču sociālantropoloģe Agita Lūse pieļauj, ka naudas iekasēšana varētu pievilt daļu potenciālo ziedotāju, kas Likteņdārzu apmeklē vērtību un piemiņas apsvērumu dēļ. Ja Likteņdārzu uztver kā atceres un morālās audzināšanas telpu (līdzīgu memoriālam), maksa nebūtu jāiekasē.
"Mēs varam pavērtēt visu šo Likteņdārza ieceri arī no tādas apmaiņas teorijas viedokļa. Vai nu cilvēki tur pulcējas tādēļ, ka viņi grib atbalstīt kādas idejas un vērtības un arī palīdzēt tās vērtības nostiprināt. Un tad tiešām ir tāds liels, domubiedru kopa, solidāra kopa, kuri tad arī ir ar mieru ieguldīt laiku un saņemt pretī droši vien gandarījumu un arī to, ka šīs vērtības turpināsies. un viņi būs to saviem bērniem iemācījuši. Bet var jau to arī skatīties kā tādu piezemētāku pasākumu, kur cilvēki var aizbraukt pavadīt nedēļas nogales ar draugiem, pamakšķerēt, pabūt pie dabas. Par dažādām maksām dabūt dažādus pakalpojumus pretī. Un tā jau ir tāda līdzsvarotā apmaiņa. Mēs samaksājam, mēs dabūjam pretī pakalpojumu un tad vērtējam kvalitāti, vai tā mūs apmierina vai ne. Bet nu šobrīd šīs abas lietas ir saputrotas kopā. Tas droši vien visvairāk to neizpratni raisa. Un brīžiem varbūt arī tādu atgrūšanos," spriež Agita Lūse.
Šobrīd Kokneses fonds Likteņdārza teritoriju īrē no Kokneses pašvaldības. Cena ir simboliska - vien 226 eiro gadā, bet, kad labiekārtošanas darbi būs padarīti, dārzu kā svarīgu objektu nodos pašvaldībai.
Tuvākajā apkārtnē nav citu vietu, kur braucamrīku varētu atstāt par brīvu, tomēr fonds maksu Likteņdārza stāvvietā saglabā, divu eiro ziedojumu uzskatot par brīvprātīgu žestu.
