Jaunieši sadalījušies divās grupās, lai katrs no tiem varētu izteikties par dabas aizsardzības, lauksaimniecības un citiem jautājumiem. Lielākā daļa no dalībniekiem Latvijā ir pirmoreiz un, lai nokļūtu šādā salidojumā, katrs sava valstī izturējis atšķirīgu atlasi. No katras valsts ieradusies piecu cilvēku komanda.
Lauku jauniešu salidojums šogad norit jau 60.reizi, un Latvijā iepriekš tas rīkots pirms 11 gadiem. “Man bija tā laime būt šajā rallijā pirms 11 gadiem. Tā bija mana pirmā starptautiskā pieredze, un kopš tā laika es esmu šīs organizācijas un šādas lietas fans,” saka Eiropas Lauku jauniešu salidojuma vadītāja un organizatore Linda Medne.
“Viss ir diezgan tuvu un vienuviet Šveicē, un ne visi lielie uzņēmumi koncentrējas lielajās pilsētās. Bet tieši Alpos situācija ir sarežģītāka, tur var novērot, ka cilvēki aizplūst un dodas uz pilsētām,” stāsta Andreas Gvende, Eiropas Lauku jauniešu salidojuma dalībnieks no Šveices.
Te ir jaunieši no teju visām Eiropas valstīm, arī no tām, kas nav Eiropas Savienībā, piemēram, Armēnija un Albānija. Lai arī lauksaimniecības attīstību lielā mērā ietekmē katras valsts klimatiskie apstākļi, jaunieši uzskata, ka daudzi izaicinājumi pat šķietami atšķirīgām valstīm ir kopīgi.
“Godīgi sakot, šis ir tas brīdis, kad es jūtu, ka mums, Anglijai, ir jāstrādā un jāsadarbojas ar visu Eiropu tieši šajā “Brexit” laikā. Un, ja mēs varam izveidot jaunas sadarbības formas un dibināt kontaktus, tad tā jau ir mūsu nākotne,” saka Keitija Hola, Eiropas Lauku jauniešu salidojuma dalībniece no Anglijas.
“Man liekas, ka mums pietrūkst atbalsta no valsts un palīdzības no lielajiem saimniekiem, jo grūti ir iesākt, ja tev nekā nav. Jā, viņiem ir lielāks atbalsts, nodrošinājums no valsts puses,” saka Jānis Kauķis, Eiropas Lauku jauniešu salidojuma dalībnieks no Latvijas.
Tikšanās tēmas ir arī vides ilgtspēja un cilvēktiesības. Latvija šajā reizē atbraucējiem ir kā pozitīvais piemērs, jo šeit līdz ar lauksaimniecības attīstību ne mazums dabas teritoriju tiek saudzētas un aizsargātas. Jaunieši gan stāsta, ka, no vienas puses, lauksaimniecībā būtiski izmantot dabai mazāk kaitīgas ķimikālijas un tehniku, bet ir jāņem arī vērā lauksaimnieku intereses izaudzēt pēc iespējas vairāk ražas ar mazākām izmaksām; arī šī ir joma, kurā jāatrod balanss.
