Liepājā mājokļus tirgo aktīvāk, taču «burbuli» neprognozē

• Liepājā dzīvokļu cenas ir zemākas nekā Rīgā, taču lielu dzīvokļu pārdošanā gandrīz nav
• Pieprasītākajos rajonos dzīvokļu jau trūkst; īres tirgus - ar negodprātības risku
• Pieprasījumu pēc nekustamajiem īpašumiem sekmē ekonomiskā situācija un atbalsta programma ģimenēm ar bērniem
• CIlvēkos aug optimisms un vēlme ņemt kredītus; eksperts aicina būt apdomīgiem
• Cilvēki izmanto tiesības atpirkt dzīvokļus, taču vēl vienu kredītu bumu neparedz

Cik istabu, tik desmiti tūkstošu

Latvijas Radio kopā ar nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA “Libau Invest” juristi Kristīnu Ceiku devās uz vienu no Liepājas ekskluzīvākajiem rajoniem, kur dzīvokļi ir ļoti pieprasīti.

„Ir tuvu jūra. Ir pat tiešā izeja uz jūru. Tepat atrodas „Pūt, vējiņi”, bērnu laukums. Vienalga, uz kuru pusi ej, te ir liela cilvēku plūsma. Cilvēki meklē dzīvokļus gan vēsturiskās mājās, gan standarta padomju laika apbūvē. Vēsturiska tipa mājās dzīvokļus bieži vien meklē turīgāki cilvēki, kuri rēķinās ar lielākiem izdevumiem arī ikdienā. Parastās daudzdzīvokļu mājas lielākoties interesē cilvēkus ar mazākiem ienākumiem,” norāda Kristīna Ceika.

Liepājā vidēji dzīvokļu cenas svārstās no 300 – 500 eiro par kvadrātmetru. Kopumā tirgus cenas ir zemākas nekā galvaspilsētā.

Ceika atklāj vēl kādu Liepājai raksturīgu niansi. “Pilsētā nav daudz lielu dzīvokļu, ir vidēji. Visvairāk tirgū ir divu istabu dzīvokļi. Vēl mazāk ir trīsistabu dzīvokļi, piecu istabu dzīvokļus jau praktiski nevar atrast,” saka Kristīna Ceika.

Piecu istabu dzīvokli Peldu ielā pēc veiktā remonta varēs pārdot par aptuveni 50 000 eiro.

Cik istabu, tik arī desmiti tūkstošu eiro, tā var aptuveni orientēties dzīvokļu cenās Liepājā.

Tas nozīmē, ka vienistabas dzīvoklis maksās ap 10 000 eiro, divistabu ap 20 000 eiro utt. Cenu svārstības uz vienu vai otru pusi noteiks dzīvokļa atrašanās vieta un remonts. Liepājā pēc tā saucamā burbuļa strauji nokritās dzīvokļu cenas, uzsver „Libau Invest” valdes loceklis Jānis Ceika.

„Bija ļoti liels lēto dzīvokļu piedāvājums izsolēs,” norāda Jānis Ceika. “Bankas pēdējos gados šos dzīvokļus ir iztirgojušas, un cenas labiem dzīvokļiem nedaudz pieaug. Liepāja ir jūras pilsēta, tāpēc raksturīga sezonalitāte. Vasarā parādās pircēji no Rīgas, Lietuvas, Krievijas un Baltkrievijas. Ziemā un rudenī viņu nav,” klāsta Jānis Ceika.

Gidiem labi jāorientējas nekustamo īpašumu cenās

Lietuviešiem visvairāk interesējot dzīvokļi Karostā, centrā un dienvidrietumu rajonā, kur tad viņi dzīvojot vasarā paši vai izīrē draugiem. Centrā dzīvokli iegādājas cilvēki ar domu – “ja nu kas, varēšu to izīrēt!”.

Pieprasītākajos pilsētas rajonos pie jūras, parka teritorijā vai centrā veidojas jau zināms labu dzīvokļu deficīts.

To, kas notiek dzīvokļu tirgū un kā cilvēki interesējas par dzīvokļu iegādi Liepājā, novēro arī tūrisma nozares speciālisti.

„Man bija liels pārsteigums saistībā ar nekustamajiem īpašumiem, kad tikos ar Liepājas gidiem,” norāda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa.  “Viņi stāstīja, ka bieži vien cilvēki jautājot, cik Liepājā maksā dzīvokļi. Tas jau robežojās ar humoru, ka gidi labi orientējas īpašumu cenās Liepājā.”

Pārdodamo dzīvokļu deficītu labās vietās ietekmē cilvēku vēlme izīrēt pa dienām, tā vasaras mēnešos labi nopelnot.

Runājot par tā saucamo moderno apartamentu īres bumu, tūrisma nozares pārstāve aicina cilvēkus būt godprātīgiem un nekropļot tirgu.

„Gribētos, lai tā nav tāda savējo „čakarēšana”,” cerību izsaka Šoriņa. “Viens otrs gudrinieks sabojā tirgu savam blakus konkurentam. Kādā veidā mēs piesaistām klientus, cik tas ir godīgi? Viens norēķinās, maksā nodokļus, bet otrs segments visu iebāž kabatā; es satraucos par viesnīcu likteni,” pauž Šoriņa.

Cilvēki grib un var atļauties tērēt vairāk

Turpinot tematu par dzīvokļu tirgu, uzmanība jāpievērš kreditēšanai.

Latvijā kopumā vidēji gadā no jauna izsniegto kredītu apjoms pieaug par 20% - 25%, tas raksturo arī situāciju Liepājā,

skaidro “Swedbank” Finanšu centra „Liepāja” vadītājs Jānis Tūliks.

„Mēs šo situāciju redzam caur hipotekāro kredītu prizmu. Tendence ir pozitīva visās jomās. To mēs redzam pēc tā, ka pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem pieaug,” skaidro Tūliks. “Cilvēki vēlas iegādāties  īpašumus, remontēt tos, piemeklē atbilstoši vajadzībām, un galā ir darījums. Lielā mērā tas skaidrojams ar to, ka ekonomiskā situācija kopumā kļūst labāka. Cilvēki var atļauties vairāk ieguldīt un vairāk arī tērēt. Vēl papildus šobrīd ir izdevīgi aizņemties zemo procentu likmju dēļ,” bilst eksperts.

Vēl viens papildu stimuls ir valsts īstenotā atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, spriež bankas pārstāvis.

„Caur to piesakoties, šī iespēja tikt pie hipotekārā kredīta kļūst iespējama, jo pirmā iemaksa tiek garantēta no valsts puses. Līdz ar to nav jābūt tik lielam šim pirmās iemaksas uzkrājumam, kas padara pieejamāku aizņemšanos kā tādu,” norāda Tūliks.

“Altum” informācija liecina, ka atbalstu izmanto ģimenes visā Latvijā. Proporcionāli lielākais galvojumu skaits ir Rīgā un Pierīgā – 67% garantiju. No kopējā garantiju skaita 14% garantiju izmantojušas ģimenes Vidzemes reģionā, Kurzemē – 9%, Zemgalē – 7%, savukārt Latgalē – 3%.

 

Trīs gadu laikā līdz 2017. gada 31. decembrim “Altum” piešķirtas 7317 mājokļu garantijas par 50,2 miljoniem eiro. Šajā laikā no galvojumu kopējā skaita lielākā daļa – 62% no visiem galvojumiem piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu, 32% ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt 6% ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem. Kurzemē piešķirto mājokļu garantijas sasniedz trīs miljonus eiro. Valsts atbalstu ģimenes pamatā izmanto vidēja izmēra dzīvokļu iegādei – aizdevuma summa, ko ar “Altum” garantiju palīdzību aizņemas bankā, vidēji ir 61 000 eiro. Tie lielākoties ir mājokļi iepriekšējos gados būvētos daudzdzīvokļu namos. Ģimeņu pirmā izvēle ir gatava mājokļa iegāde, tikai 4% ģimeņu aizņemas būvniecībai.

 

Sievietei ar bērnu kredītu paņemt nav bijis viegli

Kāda sieviete ar bērnu, kura nesen Liepājā iegādājusies dzīvokli un paņēmusi kredītu, nepiekrītot intervijas ierakstam, skaidroja, ka tik viegli paņemt kredītu viņai nemaz nav bijis. Proti, prasīti dažādi, brīžam pat nesaprotami jautājumi. Turklāt bankas pārstāvji īpaši aizdomīgi raugoties uz radošo profesiju pārstāvjiem, kuri saņem honorārus. Neraugoties uz to un izvērtējot visus plusus un mīnusus, kredīts viņai izsniegts. Tirgus cenas bieži neatbilst tām, kādas noteicis profesionāls dzīvokļu vērtētājs, saka sieviete.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma „Libau Invest” valdes loceklis Jānis Ceika aicina cilvēkus būt piesardzīgiem un nedzīvot arī ilūzijās par skaisto nākotni.

Turklāt pēdējā laikā novērojama tendence, ka cilvēku skaits samazinās, darba devēji palielina algas, jo trūkst kvalificētu darbinieku, tāpēc naudas cilvēkiem šķietami ir vairāk. Optimismu vairo dažādi faktori.

„Ir ilūzijas. Nāk iekšā Eiropas fondu naudas, kaut kas pilsētā tiek darīts un notiek,” norāda Jānis Ceika. “Cilvēkos ir parādījies optimisms. Mums jau Latvijā ir tā, ka pēc liela optimisma nāk liels pesimisms. Tirgu vēl stimulē tās atbalsta programmas ģimenēm, bet viņas iegūst viegli kredītus, turklāt uz ilgiem gadiem. Globāli skatoties, tirgus ir mazaktīvs, jo cilvēku Liepājā ir maz,” saka Jānis Ceika.

Ekonomika ir cikliska, tiek piedzīvoti kāpumi un kritumi, atceroties tā saucamo nekustamo īpašumu burbuli pirms desmit gadiem un piedzīvoto krīzi, norāda Tūliks.  Šobrīd daļai cilvēku naudas ir vairāk, veidojas optimisms un cilvēki savādāk sāk raudzīties arī uz ilgtermiņa ieguldījumiem, tajā pašā laikā  piesardzīgākas ir gan bankas, gan paši cilvēki. „Protams, bija zaudējumi, ko uzņēmās arī bankas. Gribu uzsvērt, ka katrā gadījumā tika meklēti risinājumi, šad tad tas beidzās arī ar īpašuma realizāciju. Ja nav dialoga, tad nav vairs, ko risināt,” atzīmē Tūliks.

Attiecībā uz kredītu lietām - cilvēki ir kļuvuši gudrāki

Par cilvēku vēlmi iegādāties īpašumus un par pieejamiem finanšu resursiem liecina arī notiekošais ar pašvaldības dzīvokļiem.

Cilvēki izmanto savas tiesības tos atpirkt,

norāda Liepājas domes Nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Māris Egmanis.

„Katrā domes sēdē ir vairāki šādi lēmumi,” saka Egmanis. “Cilvēkiem dod kredītus, un viņi var nopirkt par vērtētāja noteikto summu. Izpērk izsolēs arī dzīvošanai nepiemērotus īpašumus, kas tiek remontēti: vai nu tiek pirkts savām vajadzībām, vai īrēšanai.”

Dažs labs Liepājā izdomājot, ka vasarā var dzīvot dārza mājiņā vai laukos un dzīvokli vasarā izdevīgi izīrēt, tā iegūstot papildu ienākumus dzīvošanai ziemā pilsētā.

Stāsti ir dažādi, taču viens ir skaidrs: dzīvokļu cenas nedaudz pieaug un cilvēki turpina ņemt kredītus. Nekustamo īpašumu speciāliste Kristīne Ceika uzsver, ka kredītu ņemšana ir rūpīgi jāpārdomā.

„Kredīts vienmēr ir risks. Tā ir smaga un ilga nasta. Pat ne tik daudz, vai zaudēsi darbu, bet no ekonomiskā viedokļa -  kas notiks valstī, kas notiks pasaulē!” saka Kristīne Ceika.

Tādu nekustamo īpašumu burbuli, kāds bija pirms desmit gadiem, neviens neprognozē, jo visi it kā kļuvuši gudrāki. Viens no sarunu biedriem gan piebilst, ka cilvēkiem ir īsa atmiņa.