„Ir saņemti 265 iesniegumi no iedzīvotājiem par atlīdzības izmaksāšanu no Ārstniecības riska fonda,” stāsta NVD pārstāve Evija Štālberga. Pārdesmit gadījumos iesnieguma izskatīšana atteikta, jo atklājās, ka kaitējums veselībai nodarīts pirms likumā noteiktā laika – 2013.gada 25.oktobra vai arī iesnieguma saturs nebija atbilstošs Ārstniecības riska fonda gadījumam.
„68 gadījumos nebija konstatēta kaitējuma esība, un ir atteikts izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda. Tas ir noteikts, pamatojoties uz ekspertīzes rezultātiem. Savukārt 56 gadījumos ir konstatēta kaitējuma esība, un ir pieņemts lēmums par atlīdzības izmaksāšanu. Pārējie iesniegumi ir izskatīšanā vēl šobrīd,” stāsta Štālberga.
Kopumā no Ārstniecības riska fonda atlīdzībā izmaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljons eiro. Lielākā atlīdzība – 106 tūkstoši eiro saistās ar kaitējuma nodarīšanu, sniedzot dzemdību palīdzību. Nākamās trīs lielākās atlīdzības bija no aptuveni 50 tūkstošiem līdz nepilniem 80 tūkstoši eiro, un arī tās visas saistītas tieši ar dzemdību palīdzību. „Tur var būt gan mazuļa veselības stāvoklis, gan māmiņas veselības stāvoklis, gan arī var būt pacientes vai jaundzimušā nāves gadījums,” norāda Nacionālā veselības dienesta pārstāve.
Savukārt gandrīz 50 tūkstošu eiro lielu kompensāciju arī saņēmis kāds pacients saistībā ar laikus nediagnosticētas un neārstētas elpceļu saslimšanas komplikācijām. Štālberga uzskaita, kādos vēl gadījumos pacienti lūguši atlīdzību par kaitējumu: „Pie šiem gadījumiem var minēt dažādas ķirurģiskas manipulācijas, kas ir veiktas, un pacientu veselības stāvokli pēc šo manipulāciju veikšanas. Tāpat šie iesniegumi saistīti ar tādām jomām kā traumatoloģija, ortopēdija. Tātad gadījumi, kad bijušas kādas operācijas un pēcoperāciju sekas vai, ja pacientam bija nepieciešama šī palīdzība pēc negadījuma. Tāpat ir arī vairāki gadījumi, kad iesniegums ir saistībā ar sniegto stomatoloģisko palīdzību - gan ārstēšanu, gan protozēšanu. Un arī ginekoloģisko palīdzību, kas saistīta ar ginekoloģiskām saslimšanām.”
Ārstniecības riska fonda mērķis ir atzīstams – piekrīt medicīnas tiesību speciālists, advokāts Ronalds Rožkalns. Tomēr dzīvē nākas saskarties arī ar problēmām. Sistēma ir pārņemta no Skandināvijas pieredzes, kas balstās uz bezvainas atbildības noskaidrošanu, un arī Latvijas Pacientu tiesību likums paredz - ja ārstniecība ir radījusi sekas, kas nebija sagaidāmas, pacientam jāsaņem atlīdzība.
Tomēr uz likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi zināmā mērā ir pretrunā. „Jo paredz: atlīdzību var atteikt pacientam izmaksāt, ja orgānu vai audu anatomiskais bojājums vai funkciju traucējums ir saistīts ar veikto ārstniecību, taču nav radies ārstniecības personas neprofesionālas rīcības dēļ. Citiem vārdiem sakot, ja ārsta darbība nav uzskatāma par neprofesionālu, pacientam šī atlīdzība var tikt liegta,” skaidro Rožkalns.
Par problemātisku Rožkalns arī sauc kaitējumu novērtēšanu. Ministru kabineta noteikumos paredzēta virkne kritēriju, to vidū arī norāde – vai ārstniecība bija zinātniski pamatota. Taču lēmumos pamatojuma mēdz trūkt. „Realitātē nākas bieži saskarties šajos atzinumos, un Nacionālā veselības dienesta lēmumos vispār nav atspoguļots, pēc kādiem kritērijiem tiek noteikta kaitējuma esamība un kaitējuma smagums. Pacientam tas savukārt apgrūtina saprast, kāpēc šī atlīdzība ir noteikta tieši tādā apmērā un ne savādākā. Līdz ar to ir arī ierobežotas iespējas apstrīdēt un pārsūdzēt pieņemto lēmumu,” saka Rožkalns.
Likums paredz, ka atlīdzību par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu un par ārstniecības izdevumiem no fonda var pieprasīt ne vēlāk kā divus gadus pēc kaitējuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā trīs gadus pēc kaitējuma nodarīšanas. Rožkalns norāda, ka nav saprotams, kāpēc termiņš ir tik īss: „Reālajā dzīvē tas var radīt būtiskas problēmas, jo sekas nekvalitatīvai ārstniecībai var atklāties pat vairākus gadus pēc šīs ārstniecības.”
Tāpat arī atbilstoši likumam, pacienta nāves gadījumā atlīdzību var saņemt tikai mantinieki, arī tie, kas, piemēram, pie pacienta nav bijuši pēdējos desmit gadus. Un var gadīties, ka tie, kas rūpējušies, piemēram, nelaulātais dzīvesbiedrs, nesaņem neko.
Advokāts arī norāda – ceļš līdz atlīdzībai var arī nebūt īss: iesniegumu skata pusgadu, ja nepagarina skatīšanu līdz gadam, un, ja lēmums ir nelabvēlīgs un seko tiesāšanās administratīvajā tiesā, tā var būt ilgāka, nekā vēršoties tiesā ar civilprasību.
Dati par Ārstniecības riska fondu vēsta, ka apstrīdēti ir 26 lēmumi gan par izmaksu, gan par atteikumu izmaksāt atlīdzību, un tiesvedība ir divās administratīvajās lietās.
