Lielākā daļa «kvotu bēgļu» aizvien steidz pamest Latviju

Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmā uz Latviju atvesti 318 cilvēki. Joprojām vērojama tendence, ka lielākā daļa no viņiem tūlīt pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas nolemj Latviju pamest. Amatpersonām precīzu datu nav.

Domnīcas “Providus” rīkotajā diskusijā gan valsts, gan nevalstiskā sektora pārstāvji atzina, ka atbildes uz jautājumu, kā veiksmīgi integrēt patvēruma meklētājus, nāk tikai procesā, jo līdz šim Latvijai liela apjoma bēgļu uzņemšanas pieredzes nebija.

ANO bēgļu aģentūras pārstāvis uzskata, ka viens no klupšanas akmeņiem veiksmīgai integrācijai ir nosacījumi, ko Latvijā paredz alternatīvais statuss. “Alternatīvā statusa saņēmēji Latvijā iegūst tiesības uzturēties valstī tikai vienu gadu. Daudziem tas ir viens no šķēršļiem, lai šeit iesakņotos. Iespējams, šo termiņu vajadzētu pārskatīt. Protams, tas ir Latvijas valdības lēmums – vai tas vajadzīgs vai nē, bet domāju, ka tik ilgi, kamēr patvēruma meklētājam savā dzimtenē draud briesmas, viņam vajadzētu ļaut uzturēties Latvijā,” saka ANO bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas biroja pārstāvis Marčels Koluns.

Milzīga problēma joprojām ir mājokļa atrašana. 1.jūnijā beidzot stāsies spēkā grozījumi Patvēruma likumā, kas ļaus pirmajā mēnesī izmaksāt pabalsta summu dubultā, lai tā atvieglotu pirmās iemaksas segšanu.

Taču ikmēneša 139 eiro pabalsts vienalga ir par maz, lai izdzīvotu, pārliecināts biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” dibinātājs Egils Grasmanis: “Šobrīd mūsu biedrība ir saņēmusi sabiedriskā labuma statusu.

Iespējams, mēs, piesaistot privātos uzņēmējus, ziedojumus, mēģināsim atsevišķām ģimenēm segt mājas izdevumus.”

Skaidrs, ka palīdzība atsevišķiem cilvēkiem nav pilnvērtīgs risinājums. Svarīgi arī atrast darbu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) cenšoties savest kopā ieceļotājus un potenciālos darba devējus. “Mēs zinām viņu valodas zināšanas, viņu prasmes, kvalifikācijas. Un tādā veidā savest šīs abas puses kopā. Vienlaikus ir arī doma ieviest jaunu pakalpojumu – pie konkrētā darba devēja, lai palīdzētu apgūt konkrēti nepieciešamās valodas zināšanas, kas šim darba devējam ir nepieciešamas,” stāsta Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.

Šobrīd Latvijā darbu atraduši tikai pieci no atbraukušajiem cilvēkiem. Grasmanis uzskata –  problēmas sakne ir katastrofāls koordinācijas trūkums starp valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām.

Rīgā sadarbības nolūkiem pirms laika izveidots Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centrs. Tā vadītājs saka – līdz šim palīdzēts aptuveni desmit cilvēkiem. “Kad jau viņš skaitās rīdzinieks, kad viņš ir dabūjis reģistrāciju Rīgas pilsētā, tad viņš nāk pie mums un mēs to risinām. Dažs interesējas, kā var atrast dzīvojamo platību par pabalstu, kādu valsts ir piešķīrusi, cits atkal nāk kaut kādus ģimenes jautājumus kārtot, pieņemsim, kā var bērnu dārzu bērnam iegūt un kur. Mēs visas šīs problēmas cenšamies apkopot un risināt,” stāsta Rīgas domes Patvēruma meklētāju uzņemšanas koordinācijas centra vadītājs Sandris Bergmanis ("Saskaņa".

Lai arī viena no šī centra darbības jomām ir koordinēt sadarbību arī ar aktīvākajām nevalstiskajām organizācijām, biedrībā “Gribu palīdzēt bēgļiem” atzīst – uz sarunām ar šo centru bijuši, taču konstruktīva sadarbība nav izveidojusies. Par centra lietderību aizvadītajā nedēļā interesējās arī LTV raidījums “de facto”. Paužot neapmierinātību ar sižetu, koordinācijas centra darbinieks Imants Burvis savā “Facebook” profilā veica vairākus ierakstus, kuros izpauda arī sensitīvu informāciju par vienu no patvēruma meklētājiem, kas pie viņiem vērsies.

“Šis cilvēks, mans darbinieks, viņam nebija taisnība. Mūsu priekšniecība, Rīgas mērs, ir uz to reaģējis, tātad viņam ir pieprasīts paskaidrojums. Cik es saprotu, tagad tā informācija jau ir izņemta no šīs “Facebook” lapas. Tas nebija pareizi. Tas mums ir jāatzīst,” saka Bergmanis.

Paskaidrojumu Rīgas mērs izskatīs tuvākajā laikā. Tikmēr nevalstiskā organizācija joprojām cer uz reālu un produktīvu darbības koordināciju starp visām iesaistītajām pusēm, lai rezultātā ieguvēji būtu visi – gan atbraucēji, gan mūsu sabiedrība.

Jau ziņots, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmas ietvaros uzņēmusi 318 personas. Kopumā Latvija ES pārvietošanas programmas ietvaros piekritusi brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus un vēl 531 personu uzņems ES pārvietošanas programmas ietvaros. Līdz šim gan daudzi Latvijas uzņemtie patvēruma meklētāji pēc kāda laika valsti ir atstājuši, jo nav spējuši atrast dzīvesvietu ārpus patvēruma meklētāju centra.

 

1 komentārs
Anonīms lietotājs 17722
Tas viss vairāk atgādina bezjēdzīgu absurda teātri.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti