Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes lielākajā auditorijā gandrīz visas vietas aizņemtas. Ir mēneša pēdējā sestdiena, kad šeit pulcējas vidusskolēni, lai noklausītos stundu garu lekciju. Šodien profesore Lilita Zemīte stāsta par Eiropas jauno laiku pilsētu sabiedrību.
Jauniešu interese par Jauno vēsturnieku skolu šogad ir ļoti lieta. Iepriekšējos gados lekcijas apmeklēja vidēji 40 jauniešu. Šogad jau 80 skolēnu, galvenokārt no lauku reģioniem. Pēc lekcijas vienmēr ir praktiskā daļa - skolēni dodas uz kādu muzeju. Šoreiz tas bija Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs.
Skolas audzēkne Marta Kadiķe pastāstīja, ka viņai jau no sākumskolas interesē vēsture, īpaši seno laiku vēsture. "Aizsākās ar Ēģipti, kad slimnīcas gultā lasīju enciklopēdiju par Ēģipti un piramīdām," viņa atceras.
Savukārt Mareks Miķelsons ar redzēto ir apmierināts, tomēr būtu vēlējies garāku lekciju, jo Rīgā ieradās no Limbažiem.
Jauno vēsturnieku skolu izveidoja pirms sešiem gadiem, lai rosinātu skolēnu interesi par vēsturi.
Jauno vēsturnieku skolas koordinators Jānis Ķeruss pastāstīja, ka skola izveidota, redzot, ka samazinājās studentu skaits vēstures fakultātē.
"Tie bija krīzes gadi, jo bija jādomā, kā izdzīvot. Mēs cenšamies sameklēt tādas lekciju tēmas, kuras jauniešiem varētu būt interesantas, ne tik daudz akadēmiskas gudrības, bet tādas interesantas lietas, kas vēlāk var noderēt. Vēsturnieku skola palīdz daudzus mūsdienu procesus saprast labāk," viņš uzsvēra.
Pirmais pasaules karš Latvijas teritorijā, totalitārās valstis, represiju cēloņi, Trešā atmoda - tie ir daži temati, ko skolēni šeit izzinās.
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolēns Didzis Ruicēns atzīst, ka tā ir lieliska iespēja, jo dod ieskatu, kā varētu izskatīties studijas augstskolā, kā arī var uzzināt lietas, ko skolā nemāca.
Divpadsmito klašu skolēnus, kuriem ir labākās sekmes Jauno vēsturnieku skolas mājas darbos, bez konkursa uzņem Vēstures un filozofijas fakultātes pirmajā kursā. Šogad budžeta grupā uzņēma četrus Jauno vēsturnieku skolas jauniešus.
