Veselības ministrija norāda, ka tās izstrādātajā noteikumu projektā paredzēts palielināt ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksu
no 859 eiro līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro līdz 450 eiro mēnesī.
Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām plānots lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba laika pakāpenisku atcelšanu.
“Vidējais atalgojuma pieaugums medmāsām ir 27%, bet, strādājot stacionārā, šis pieaugums ir lielāks, jo tur ir vēl plus 34% par diennakts darbu svētku dienās, kas ir dežūrslimnīcās,” norādīja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība).
Šoreiz arī ir izstrādāta īpaša sistēma, lai būtu pārliecība, ka finansējums ir novirzīts tieši mediķu un veselības aprūpē strādājošo atalgojumam. Proti, Nacionālais veselības dienests (NVD), slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, iezīmēs palielinājuma summu katrai ārstniecības iestādei un pieprasīs regulāru atskaitīšanos par izlietoto finansējumu.
Tāpat valdība ir apstiprinājusi grozījumus, kas paredz izmaiņas veselības aprūpes organizēšanā un finansēšanas kārtībā. Domāts, ka tādējādi būs uzlabota ļaundabīgo audzēju sekundārā diagnostika, palielināts ģimenes ārstu kapitācijas naudas apmērs, precizēti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī būs citas pārmaiņas veselības aprūpē.
Ministrija norādīja, ka no 1.janvāra tiks paplašināta diagnostikas pieejamība pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību.
Līdzīgi kā šobrīd “zaļā koridorā” ietilpstošajām vēža lokalizācijām, no nākamā gada izmeklējumus 10 dienu laikā no pacienta vēršanās ārstniecības iestādē būs jānodrošina pie aizdomām uz jebkuru vēža diagnozi.
Tāpat noteikumu projekts paredz līdz ar nākamā gada 1.jūliju nodrošināt pozitronu emisijas tomogrāfijas izmeklējumus personām ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju pie diagnozēm krūts vēzis, bronhu, plaušu vēzis, resnās un taisnās zarnas vēzis un melonoma.
Lai uzlabotu valsts organizētā krūts vēža un dzemdes kakla vēža skrīninga pieejamību, noteikumu projekts paredz uzlabot pakalpojumu pieejamību, paredzot, ka paciente var saņemt pakalpojumu valsts organizētā skrīninga ietvaros, ja tā ir saņēmusi dienesta uzaicinājuma vēstuli, ģimenes ārsta prakses sagatavotu vēstules kopiju vai pēc savas iniciatīvas vēršoties ārstniecības iestādē.
Tāpat ģimenes ārstam regulāri ir jāpārbauda savā pārziņā esošo iedzīvotāju veselības stāvoklis. Vienlaikus ģimenes ārstam izmaksājamais kapitācijas naudas apjoms augs no 1,25 eiro uz 1,60 eiro, raksta ministrija.
Rinda pie ģimenes ārsta drīkstēs būt ne garāka par piecām darba dienām, un ārstiem jānodrošina pieņemšana arī pēc ierastā darba laika. Vismaz reizi nedēļā praksei jābūt atvērtai no astoņiem rītā un vismaz reizi nedēļā ģimenes ārsta praksei jāstrādā līdz septiņiem vakarā.
Valdība vēl uzklausīja arī Ģimenes ārstu asociāciju, tomēr, par spīti daudzajiem iebildumiem, nekādas izmaiņas tajos vairs netika veiktas.
“Lai varētu strādāt līdz 19 vakarā, prakse, protams, sāks strādāt tikai no 11, un tas nozīmē, ka, ja akūti pacienti no rīta vēlas saņemt kādu palīdzību, tad viņi to nevarēs. Otrs, mūs bažas māc par šo rindu, kas nevar būt garāka par piecām darba dienām. Mūsu priekšlikums bija, ja ir šie ziemas mēneši, epidēmija un pagarinās pieņemšanas laiki ilgāk par 30 stundām nedēļā, tad to rindu var pagarināt,” pauda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.
Tāpat, lai mediķi rūpīgāk izvērtētu, vai pacientam nepieciešamo ķirurģisko manipulāciju ir droši veikt dienas stacionārā, noteikumu projekts nosaka pacientu atlases kritērijus dienas stacionāra pakalpojumu saņemšanai. Kritērijos iekļauti nosacījumi, kas skar gan pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanu, gan pacienta spēju izprast ārstniecības procesu un spēju izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzībās brigādi, ja konstatējami veselības stāvokļa saasinājumi.
Ministrija pauž, ka turpmāk dienas stacionārā tiek sniegti tikai tādi ķirurģiski pakalpojumi, kurus ir droši pacientam veikt vienā dienā - pēc pakalpojumu sniegšanas novērtējot pacienta veselības stāvokli un izrakstot to mājās tajā pašā dienā.
Lai uzlabotu valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu pieejamību, noteikumu projekts paredz noteikumos iekļaut jaunas normas, kas paredz nosacījumus centralizētai medicīniskās apaugļošanas pacientu gaidīšanas rindai, kuru pārraudzīs NVD. Tāpat centralizētās rindas ietvaros plānots uzlabot pacientu informēšanu par gaidīšanas rindas garumu, atzīmē ministrija.
Lai nodrošinātu efektīvāku rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu pacientiem, noteikumu projekts paredz noteikt prioritātes rindu veidošanā rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai. Savukārt Bērnu slimnīcā būs reto slimību kabinets. Tāpat paredzēts apmaksāt papildus 11 diabēta apmācības kabinetu darbību. Prognozētais apmeklējumu skaits šajos kabinetos varētu sasniegt 33 000. Turklāt ir paredzēts, ka no valsts budžeta būs apmaksāti līdz šim nenosegti pakalpojumi: transkatetrāla aortas vārstuļa implantācijas operācijas pacientiem un aknu transplantācija pieaugušajiem. Tāpat plānots palielināt zobārstniecības tarifus, lai saglabātu pieejamību zobārstniecībai bērniem.
Savukārt kompensējamo zāļu sarakstā tiks ietvertas zāles krona slimībai un psoriāzei. Tam paredzēti 1,2 miljoni eiro.
Tāpat papildu apmēram seši miljoni eiro paredzēti C hepatīta ārstēšanai, pieci miljoni - onkoloģijai, un apmēram četri miljoni eiro papildu paredzēti HIV/AIDS pacientu ārstēšanai.
Reformas rezultātā plāno palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kopumā cerot samazināt gaidīšanas rindas par 40%.
Veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība) gan norādīja, ka jau šobrīd ne visur jāgaida vairākus mēnešus, lai tiktu pie speciālista.
“Tur ir katram tam profilam mazliet citi skaitļi, mēs esam veikuši šos aprēķinus. Tas mērķis šobrīd ir sasniegt šīs 90 dienas pie speciālista gaidīšanas laiku vidēji, bet visās vietās tas var neizdoties tieši speciālistu trūkuma dēļ, jo tam vajag ilgāku laiku, lai atgrieztu speciālistus sistēmā,” pauda ministre.
Pēdējos mēnešos Saeima un valdība ir pieņēmusi ne vienu vien būtisku lēmumu veselības aprūpes sistēmā un tās finansēšanā. To vidū 25. jūlijā valdība atbalstīja veselības aprūpes sistēmas reformu un 26. septembrī apstiprināja veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu.