Līdz ar naudas pārdali Alūksnes slimnīca vairs nevarēs sniegt pilna apjoma palīdzību

Pēc Veselības ministrijas īstenotās naudas pārdales, daļu reģionu slimnīcu kvotu piešķirot Rīgas Austrumu slimnīcai, "stradiņiem"  un Bērnu slimnīcai, Alūksnes slimnīca jau maijā beigs valsts apmaksāto ārstniecisko vingrošanu bērniem. Rudenī, iespējams, nevarēs sniegt arī cita veida palīdzību.

Mazajai Alisei ir ģenētiski apstiprināts trauslo kaulu sindroms. Ļoti bīstami ir lūzumi, obligāti jāvingro. Tagad katru dienu no 10 kilometru attālajiem Alsviķiem viņa ar mammu brauc pie savas fizioterapeites Alūksnes slimnīcā. Alises mamma Līva, vaicāta, vai brauks uz Rīgu, ja Alūksnē pakalpojums vairs nebūs pieejams, viņa atsaka: „Nē, nē! Ko jūs? Mums nav sava transporta. Tad jau jāceļas četros no rīta, un kurss ir 10 reizes. Tas nav iespējams,” saka Līva Dūrēna.

„Tas ir ļoti skumji, kas notiek,” atzīst Alises fizioterapeite.

Pieraksts maijā ir pilns, vairāk bērnu nepieraksta, jo kvotas šim gadam pēc pārdales par labu Rīgai ir beigušās. „Iedzīvotāji netiks pie šī pakalpojuma. Mēs esam divas.  Gribam un varam strādāt,” saka Alūksnes slimnīcas fizioterapeite. Viņa atzīst, ka arī alga, visticamāk, mainīsies. „Cilvēki netiks uz rehabilitāciju, un sekas būs jūtamas vēlāk. Ar traumām un saslimšanām!” piebilst Dūrēna.

Alūksnē visu valsts kvotu rehabilitācijai atvēl bērniem, pieaugušie pēc traumām un insulta rehabilitējas par savu naudu. Tagad maksās arī bērnu vecāki. Tie ir vismaz 40 eiro par kursu.

Viņa norāda uz diviem nepareiziem soļiem, ko, rēķinot Alūksnes slimnīcas līguma summas, sper ierēdņi Rīgā. Pirmkārt, iedalot naudu, viņi skatās tikai Alūksnes novada un Apes teritoriju, lai gan šeit izmeklējumus veic un ārstējas ļaudis arī no Balviem, Baltinavas, Viļakas, Rugājiem.

Pierakstu nevienam neprasa, jo pacients var izvēlēties jebkuru slimnīcu Latvijā. Otrs - Nacionālais veselības dienests aprēķinus veic tikai par gada deviņiem mēnešiem, no janvāra līdz septembrim. Bet lauku ļaudis pie dakteriem dodas tad, kad raža novākta.
„Neņemot vērā to, ka tieši rudenī mums ir vislielākais pieplūdums, saasinās hroniskas kaites. Lai gan mēs lūdzam, tas netiek ņemts vērā,” saka Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.

Līdz ar to arī noslodzes patiesie apmēri neatbilst tam, ko savās datu ailēs redz ierēdņi. Runāt par godīgu naudas sadali Alūksnes slimnīcā negrib vispār, jo kvotas noņemtas gan tiem ārstiem, kam bija pārstrāde, gan tiem, kas kvotas neiztērēja. Bet pēc pārdales ir skaidrs, ka šogad valsts pakalpojumi beigsies nevis ar pirmo sniegu ziemā, bet tad, kad dzeltēs kastaņi. „Man 900 pacienti jau šobrīd ārstēti no 2200 apmaksātajiem. Rudenī es varu taisīt slimnīcu ciet. Bet es nedrīkstu to darīt!” pauž Kauliņa.

Visvairāk nauda tiek tērēta, lai segtu visus izmeklējumus pacientiem, kurus no plašas apkaimes ved ar ātro palīdzību. Alūksnē sniedz gan neatliekamo palīdzību, gan specializējas traumatoloģijā. Lai gan samazinājums uz papīra nešķiet milzīgs - nepilni 5000 eiro ambulatorajiem pakalpojumiem, 4000 eiro laboratoriskajiem izmeklējumiem - aiz katriem eiro ir Alise vai kāds cits lauku bērns vai pieaugušais, kurš šajā līdzekļu rokādē zaudē iespēju tikt pie ārsta un veselības pēc iespējas tuvāk mājām.

Jau ziņots, ka, neapmierināti ar veselības budžeta finansējuma pārdali par labu trim lielajām Rīgas slimnīcām, lielākā daļa reģionālo slimnīcu vadītāju nav parakstījuši valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu līgumu par 2016. gadu un solīja vērsties pie Ministru prezidenta.

 

 

4 komentāri
Guntars
Es no Alūksnes.
Fui!
Lauki pamatīgi tiek postīti-Ārstu biedrība ar Apini, protams, neprotestēs, jo province nav viņu.
Bite
Atkal laukus nekaunīgi apdalīja, lai Rīgai stuti pieliktu.
Miko
Hah, pirms pāris nedēļām biedēja rezidentus ar obligātu trīs gadu atstrādi perifērijā, te atņem naudu ārpus Rīgas slimnīcām. Malači!
Pievienot komentāru
Jaunākie
Populārākie
Interesanti