Panorāma

Diskutē par tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu

Panorāma

Bērnunama "Līkumi" vadītājs atzīts par aizdomās turēto

Eksāmenus gaida pārmaiņas

Līdz ar izglītības satura reformu gaidāmas pārmaiņas arī skolu eksāmenos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Jaunieši, kuri 9. vai 12. klasi beigs 2022.gadā, būs pirmie jauna tipa eksāmenu kārtotāji. Tas sakrīt ar laiku, kad pilnībā būs ieviesta arī jaunā, kompetenču pieejā balstītā izglītības sistēma.

Pārmaiņu galvenā doma būs ar valsts pārbaudes darbiem mērīt ne tikai iegaumēto zināšanu apjomu, bet arī jauniešu kritisko domāšanu, sadarbības spējas, loģisko domāšanu un citas. Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks sola, ka jaunas pieejas pārbaudes formas un uzdevumu veidi tiks pakāpeniski izmēģināti šajos gados pirms pārejas uz jaunajiem eksāmeniem.

“Mēs gribam, lai tas būtu ne tikai iegaumēto zināšanu pārbaudījums, bet vairāk vērsts uz kompetenču apguvi, uz to, ko skolēns spēj šajā vecumā ar šīm zināšanām darīt,” saka Catlaks.

Kā precīzi šie eksāmeni izskatīsies, vēl nav zināms, taču,

visticamāk, gaidāmi tā saucamie kompleksie eksāmeni.

Atšķirībā no pašreizējiem pārbaudījumiem tie nebūs kādā konkrētā priekšmetā, bet gan apvienos vairākas jomas. Turklāt prasīs risināt nestandarta situācijas, liekot lietā loģiku un kritisku domāšanu.

“Respektīvi, uzdevumi, kuri prasa parādīt zināšanas un prasmes rīkoties ar informāciju, gan integrējot vēstures, gan valodas izpratnes jautājumus, gan arī matemātisko domāšanu, piemēram,” stāsta Catlaks.

Starptautiski pētījumi rāda, ka tieši šādi uzdevumi Latvijas skolēniem līdz šim ir vislielākais klupšanas akmens. Kā valsts pārbaudījuma forma varētu būt arī semestra garumā tapis pētījums, kurā jāpielieto visdažādākās zināšanas un prasmes.

Vidusskolas eksāmenus gaida vēl papildu jauninājums. Tā kā dažādus priekšmetus skolēniem būs iespēja izvēlēties apgūt pamata vai augstākajā līmenī,

arī gala pārbaudījumi vidusskolās būs divās grūtības pakāpēs.

Lai jaunā tipa gala pārbaudījumi nebūtu pēkšņs pārsteigums, skolēniem līdzīgā veidā jādomā un jātiek vērtētiem jau visu mācību laiku.

Mācību procesā attiecībā uz vērtēšanu pati galvenā būs domāšanas maiņa no atzīmēm uz aprakstošiem vērtējumiem.

“Vērtējums nevis kā rīks, kas parāda, kur es atrodos pret citiem – labāk vai sliktāk. Bet rīks, kas palīdz man vēl attīstīt savas konkrētās prasmes. Veltīt laiku – kā skolēns tika līdz šai atbildei, kur domāšanas procesā tieši [kļūda]. Tātad pievērsties domāšanas procesam un sniegt atgriezenisko saiti par to, kāpēc varbūt nesanāca šoreiz un ko es nākamreiz darīšu citādāk,” skaidro par vērtēšanas pieejas izveidi atbildīgais “Skola 2030” eksperts Pāvels Pestovs.

Tā jaunietis ne tikai iegaumētu faktoloģiski pareizās atbildes, bet apgūtu veidus, kā tieši viņš visefektīvāk prot risināt nestandarta situācijas. Par dažādām vērtēšanas formām gan vēl plānotas plašas diskusijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti