No augusta cilvēkiem šajos cietumos atļauts izmantot datorus ar interneta pieslēgumu izglītībai. Stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.
„Ne jau katram tas ir atļauts. Protams, ka ir jābūt dokumentāli pierādītam, ka tiešām tajā skolā mācās, ka tā programma paredz tādus un tādus nosacījumus, viņam tiks dota iespēja tālmācības ceļā ar interneta starpniecību nosūtīt, piemēram, vai saņemt kaut vai mājasdarbus. Tad arī raksta šis ieslodzītais iesniegumu, pievienojot klāt arī dokumentu no skolas, ka viņš tur ir uzņemts un kādi ir tie nosacījumi, un tad cietuma priekšnieks dod šo atļauju.”
Olaines cietumā izglītībai datorus ar interneta pieslēgumu izmanto četri no 63 notiesātajiem. Viņi apgūst vispārējās izglītības tālmācības neklātienes programmas.
„Esot Olaines cietumā [uz vietas] viņi principā mācās Jelgavā, Rīgā un Brocēnos," norāda Spure.
Olaines cietuma priekšnieks Dmitrijs Kaļins uzskata, ka četri cilvēki, kas izmanto jauno iespēju, atklātajai nodaļai esot diezgan daudz. Pārsvarā te nonākot tie, kas jau izmantojuši iespējas apgūt profesijas vai vispārējo vidējo izglītību citās ieslodzījuma vietās, mācoties uz vietas.
„Tas tiek ierakstīts viņa personīgo mantu sarakstā, ka viņam ir atļauja. Un principā viņš glabā pie sevis dzīvojamā sekcijā un izmanto pēc nepieciešamības. Tas nav tā, ka cietums viņam nodrošina atsevišķu datoru atsevišķā telpā. Tie pārsvarā ir portatīvie datori ar bezvadu interneta modemiņu, ko arī apmaksā paši notiesātie. Tas ir viņu dators. Vai nu radinieki atveda, kad brauca uz satikšanos vai īslaicīgā izbraukuma laikā viņi paši atved no mājām šo datoru un izmanto mācībām," stāsta Kaļins.
Gadījumu, kad cilvēki gribētu šādu iespēju izmantot ļaunprātīgi, neesot bijis. Turklāt likumā noteikts, ka notiesāto datortehnika un telefons tiek pakļauti pārbaudei. Kaļins skaidro, ka, izmantojot datoru mācībām, ieslodzītais ir uz vietas, viņš nav jālaiž uz mācībām ārpus cietuma. Un pats ieslodzītais, izmantojot tālmācību, var apvienot mācības ar darbu.
„Arī cietums nevar būt vide, visa pasaule ārpusē, piemēram, attīstās un mēs zinām, ka digitālās tehnoloģijas ļoti, ļoti straujiem soļiem ienāk mūsu dzīvē.”
Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs atzinīgi vērtē jaunās iespējas atklātajos cietumos:
„Ja mēs runājam par šo resocializācijas jautājumu, kā cilvēkam palīdzēt kļūt citādākam, palīdzēt nedarīt lietas varbūt, kuras viņš ir darījis iepriekš, nodarot citiem pāri, tad izglītība pilnīgi noteikti ir viens no veidiem, kā to darīt. Un te ir runa par jebkādu izglītību, jo izglītojoties cilvēks paplašina savu redzesloku, tātad arī teorētiski mēs varam pieņemt, ka tam jāpalīdz iemācīt cilvēku kritiskāk domāt, kritiskāk paskatīties tajā skaitā uz to, ko viņš darījis iepriekš.”
Savukārt mobilos telefonus Olaines cietumā izmanto pilnīgi visi ieslodzītie. Arī cietumam ir vieglāk sazināties ar notiesātajiem, ja viņi atrodas darbā vai īslaicīgā izbraukumā. Sīku jautājumu var atrisināt telefoniski un cilvēkam, piemēram, nav jākavē darbs.