Veidu, kā notika diskusijas par Stambulas konvencijas parakstīšanu, it īpaši Tieslietu ministrijas (TM) aktivitātēm, otrdien, 10.maijā, asi kritizēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Ministrijai un tās politiskā portfeļa nesējam Dzintaram Rasnačam (Nacionālā apvienība) viņš pārmet metodi, ar kādu politisko nostāju mēģināts pamatot it kā juridisku atzinumu. Nekorektu pieeju atzīst arī Egils Levits, kurš ir atzinumā piesauktās Satversmes preambulas autors.
TM nav pienācīgi veikusi savu darbu. Tādu vērtējumu otrdien pauda Valsts prezidents. Viņš īpaši akcentēja atzinumu, ko ministrija bija pasūtījusi juristiem, kuri izvēlēti, pamatojoties uz ministra politisko nostāju.
"Tas, ka juridiskā analīze ir kļuvusi par politisko lēmumu, kā tiek mēģināts ietērpt politisko atzinumu konkrētas partijas vai konkrētu cilvēku viedokļus pamatot tīri juridiski, tas man nav pieņemams, jo Tieslietu ministrijai jāstrādā ļoti neatkarīgi, jādod izsvērti neatkarīgi viedokļi par to dokumentu, bez emocijām, jāskatās tieši juridiskais aspekts, kā tas atbilst tiesību normām," uzskata Vējonis.
Viņš atzina, ka konvencija ir jāatbalsta, jo, lai arī sevi pieskaitām attīstītām valstīm, vardarbība ģimenē un vardarbība pret sievieti ir problēma. "Ja mums ir kaut kādās problēmas ar Satversmi, tad mēs varam to atrunāt, bet manā skatījumā - nav nekādu problēmu."
Tieslietu ministrijas atzinumā tieši Satversme un tās preambula tika piesaukta kā viens no iemesliem, kāpēc konvenciju nevar parakstīt. Tā autori norādīja - ja preambula skaidri pasaka, ka Latvijas tauta godina savus brīvības cīnītājus, tad Latvijas tauta nevar piekrist starptautiskajā līgumā ietvertajam apgalvojumam, ka vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes, jo bez Latvijas brīvības cīnītājiem mums nebūtu tagad savas valsts.
Egils Levits, kurš ir preambulas autors, uzsver, ka sasaistīt preambulu ar konvencijas analīzi nav pamata. Viņš atturējās analizēt pašu konvenciju, taču norāda, ka Satversmes ievadu nevar izmantot kādiem konkrētiem secinājumiem, lai pieņemtu politisku lēmumu – parakstīt to vai nē.
"Jo saikne starp šīm vērtībām un rīcības orientieriem starp vērtībām Satversmes ievadā un šo ļoti konkrēto lēmumu ir pārāk attālināta. Pie tam šis lēmums ir samērā komplekss, un Satversmes ievads nedod nekādu vadlīniju, kā rīkoties šajā konkrētajā gadījumā. Līdz ar to Satversmes ievadam šajā jautājumā nav nozīmes. Tas būtu mans vērtējums," teica Levits.
Politologs Ivars Ījabs secina, ka Tieslietu ministrijas vadībai acīmredzami politiskās nostājas paušana bijusi svarīgāka par jebko citu.
"Galvenā problēma šajā konkrētajā gadījumā ir tā, ka Rasnača kungs pats nenāca klajā ar pietiekoši skaidru un saprotamu un pārliecinošu argumentāciju no savas puses. Bet mēģināja to no politiska jautājuma, kāds tas patiesībā ir, padarīt par juridisku, kas rezultātā izgāzās ar lielu troksni (..)," sprieda Ījabs.
Tikmēr tieslietu ministrs Rasnačs kritiku par juridiskās analīzes kvalitāti un izmantošanas nolūku līdz šim noraidījis, bet par Valsts prezidenta pārmetumiem izteicies, ka katram ir tiesības uz savu viedokli.
Jau ziņots, ka ministru vairākums otrdien akceptēja Stambulas konvencijas parakstīšanu Latvijas vārdā, un to darīs labklājības ministrs. Savukārt tieslietu ministrs cer, ka Saeimā dokumenta ratifikācija iestrēgs – un uz ilgu laiku. Konvencijai pievienota arī deklarācija, kurā Latvija paskaidro, ka piemēros konvenciju atbilstoši mūsu valsts Satversmei.
*Precizēts citāta autors 9.rindkopā
