De Facto

Par nodokļu nemaksāšanu cietumā ieliek vienu cilvēku gadā

De Facto

Ieskats 12. novembra "De Facto" tematos

Vidusskolās likvidēs mazākumtautību programmas

Lems par mazākumtautību programmu likvidēšanu vidusskolās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Viens no grozījumiem izglītības likumā, ko nākamnedēļ izskatīšanai Ministru kabinetā piedāvās Izglītības un zinātnes ministrija, būs mazākumtautību programmu likvidācija vidusskolas posmā. To LTV raidījumam “De facto” pastāstīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”). “Pārejas noteikums tiks svītrots, un tas ir grozījums par to, ka netiks realizēta mazākumtautību izglītības programma vidusskolā”, teica Šadurskis.

LTV norāda, ka tagad mazākumtautību skolās apmācība notiek sekojoši: pamatskolā bilingvāli (skola var pati izvēlēties starp vairākiem valsts izstrādātiem modeļiem), bet vidusskolā – 40% stundu notiek dzimtajā valodā, 60% valsts valodā.

Raidījums atzīmē, ka centralizētos eksāmenus tā saukto “krievu skolu” audzēkņi vidēji kārto sekmīgāk nekā vienaudži, pat ierēķinot valsts valodas eksāmenu, kas visiem ir vienāds. Atsevišķos priekšmetos mazākumtautību skolās rezultāti ir daudz labāki, piemēram, fizikā, matemātikā vai vēsturē. Taču pavisam cits jautājums ir skolotāju valsts valodas zināšanas, secina “De facto” - pērn valsts valodas centrs sodīja 68 pedagogus. Problēmas pamana arī Izglītības kvalitātes valsts centrs.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts komentē: “Aizej uz skolu, un skolotājs pasaka, ka viņš vakar visu dienu latviski mācīja, šodien krieviski, tad mums jāveic atkārtotās pārbaudes, tad pedagogi ievēro, kad esam klāt, kas notiek, kas aizejam – cits jautājums.”

“De facto” sazinājās ar desmit mazākumtautību skolām – gan galvaspilsētā, gan ārpus tās. Kameras priekšā daudzi runāt nevēlas, taču, paliekot anonīmi, skolu vadītāji ir atklāti un visi nosauc vienu un to pašu problēmu – pēc dažiem gadiem nebūs skolotāju, kas varētu  mācīt pēc jaunās programmas.

Vienā no skolām, kur ķīmiju un fiziku pasniedz krieviski, skaidro: vadība uzskata, ka bērni saprastu šos priekšmetus arī valsts valodā, bet  pilsētā nav cilvēka, kas vienlaikus būtu šo priekšmetu skolotājs un spētu to izskaidrot valsts valodā. Turklāt vairums skolotāju ir pensijas vecuma vai stipri virs tā un direktori atzīst –  daudzi nav ar mieru sadzīvot ar reformām un plāno iet pensijā. Un jauno speciālistu vienkārši nav – it īpaši eksaktajās zinātnēs. “De facto” noskaidroja  - šogad ķīmijas skolotāja izglītību ieguvuši četri cilvēki, bet galvaspilsētā vien ir trīs neaizpildītas skolotāja vakances.

Jau ziņots, ka koalīcija pirms mēneša vienojās, ka, sākot no 2020./2021. mācību gada vidusskolās visi vispārizglītojošie mācību priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti