„Viselementārākā lieta, ja cilvēks iet copēt, tad ir šie irbulīši un svilpīte klāt, lai pievērstu uzmanību un varētu sadzirdēt,” ugunsdzēsējs glābējs Reinis Persis demonstrē speciālus irbulīšus, kuriem vajadzētu būt katra zemledus makšķernieka ekipējumā, lai ielūšanas brīdī varētu saviem spēkiem izkļūt uz ledus.
„Statistika liecina, ka aizvadītajos piecos gados ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpnēm ir izcēluši vairāk noslīkušu cilvēku, nekā ir gājuši bojā ugunsgrēkos,” konstatē Persis.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciāliste Sandra Vējiņa, iepazīstinot ar apkopoto statistiku, stāsta, ka to veido ne jau tikai pārgalvīgi atpūtnieki vasarā, šo statistiku papildina arī ziemas mēneši:
aizvadītajā ziemā Latvijā no ledū ielūzušajiem bojā gāja 24, bet izglābti 11 cilvēki.
VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Andrejs Rjabkovs secina, ka galvenais iemesls ir tas, ka cilvēki mānīgi domā - ja ir mīnus grādi, tad ledus visur ir vienādi biezs:
„Ledus biezums ir mainīgs, viņš nav konstants, viņš var būt gan biezāks, gan plānāks, un tas ir atkarīgs gan no ūdens gultnes reljefa, gan no tecējuma. Ledus var būt plānāks upju sašaurinājumos, arī zem tiltiem, tāpat vietās, kur atrodas avoti.”
Glābēji uzsver, ka zemledus makšķernieku ekipējumā vajadzētu būt arī glābšanas vestēm, tāpat vajadzētu arī padomāt par citiem drošības aspektiem:
„Dodoties uz ledus, neejiet viens, pēc iespējas paaiciniet līdzi vēl kādu cilvēku, līdzi ņemiet mobilo telefonu, tāpat paziņojiet saviem tuviniekiem precīzu savu atrašanās vietu un atgriešanās laiku.”
Ne jau vienmēr uz attālām upēm vai ezeriem palīgā laikus var nokļūt glābēji, tāpēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības Vidzemes reģionālā centra priekšnieka vietniece Sniedze Bračka uzsver ātru un prasmīgu līdzcilvēku rīcību – „jo no viņu aktīvās adekvātās darbošanās tajā brīdī un tajā vietā tik tiešām būs atkarīga arī šo te cietušo dzīvība. Šeit laiks ir noteicošais.”
Bet ne jau tikai zemledus makšķernieki apdraud sevi - aizvadītajā sestdienā
ar ielūšanu Driškina ezerā beidzās kāda 1998.gadā dzimuša jaunieša vizināšanās ar auto pa ledu. Jaunietim gan palaimējās izglābties, bet auto nogrima četrarpus metru dziļumā un to nācās izcelt glābējiem.
Pieredzējušais ceļu policists, tagad Valmieras pašvaldības policijas darbinieks Agris Drande spriež - lai ierobežotu braukšanu pa ledu, būtu lietderīgi pamācīties no kaimiņiem igauņiem:
„Latvijā, cik es zinu, tad parasti nekas nav saskaņots - ir pašvaldības, kas uzliek aizliegumu, ka pa viņu ūdenstilpnēm nevar braukt un par to liek sodus, bet es uzskatu, ka tas būtu jāsakārto valstiskā līmenī, kā tas notiek Igaunijā. Tur visu regulē Vides ministrija, kas nosaka, vai uz ūdenstilpnēm drīkst braukt, vai cilvēki drīkst atrasties vai nedrīkst. Kā visi, kas brauc makšķerēt uz Peipusa ezeru, zina, ka ir atvērts Peipusa ezers no tāda un tāda datuma, ka drīkst iet ar kājām līdz tādam un tādam kilometram, ir kontrolējošā sistēma, kas pārbauda ledu. Sods par pārkāpumu ir liels, pašam nav ticis, bet ir dzirdēts - no 500 līdz 1000 eiro.”
Driškina ezers ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, jo atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, tāpēc lietu izvērtēs Dabas aizsardzības pārvalde un par sodu lems arī policija, un vadītājam jārēķinās arī ar atbildību par kaitējuma nodarīšanu videi.
