Viņš skaidroja, ka veselības aprūpei Latvijā ik gadu tiek novirzīti aptuveni 700 miljoni eiro – ap 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Ar šo finansējumu veselības aprūpes sistēmai Latvijā nepietiek – tai nepieciešami vismaz 4,5% no IKP, un trūkstošo naudu varētu nodrošināt obligātās veselības apdrošināšanas sistēma.
"Šobrīd tā situācija ir tāda, ka 350 [miljoni eiro] ir tas, lai sistēma tā puslīdz normāli strādātu. Un 200 [miljoni eiro] ir vajadzīgi pavisam strauji. Domāju, ka uz nākamo gadu patiesībā vajag 200 [miljonus eiro ]. Lai tos 200 [miljonus eiro] dabūtu, mums vajag aptuveni 18 eiro no katra cilvēka," teica Leiškalns.
Pēc viņa teiktā, skatoties uz minimālo algu, tad vienlaikus ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu būtu jāpaaugstina minimālā mēnešalga Latvijā tādā apmērā, lai "šie te vismaz 18 eiro pēc nodokļu samaksas pielektu klāt".
Apdrošināšanas jeb riska izkliedes sistēma nozīmē to, lai piespiestu cilvēku visa darba mūža garumā "likt pa kapeiciņai kopā", lai tanī brīdī, ja viņš saslimst, būtu resursi ārstēties.
Jautāts, vai Latvijas sabiedrība varētu pieņemt šāda veida domāšanu, Leiškalns norādīja, ka diemžēl nereti ir attieksme – "kamēr es esmu vesels, es negribu papildus maksāt". "Negribēja jau arī OCTA maksāt, arī pensiju budžetā daudzi negrib maksāt," teica Leiškalns.
LDDK pārstāvis norādīja, ka valsts var izveidot piespiedu mehānismus, lai tie darbaspējīgie, kam ir laba veselība, obligāti dotu savu artavu kopējā riska izkliedes sistēma.
Arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds raidījumā atzina, ka Latvijā daļa sabiedrības ar nodokļu nemaksāšanu "spēlē krievu ruleti".
"Tā tas diemžēl ir. Tā ir tā mūsu domāšana. Vēlreiz – tā ir stabila krievu rulete, un tā it kā nemaksāšana, kamēr esmu vesels beidzas ar ārkārtīgi dārgu un sāpīgu maksāšanu tad, kad esmu slims. Viena daļa, kas tad vairs nevar samaksāt, tad tas viņiem beidzās ar pilnu patronu. Tā ir skarba realitāte," sacīja Rēvalds.
Viņš atzina – ja runā par to, vai veselības aprūpei nepieciešamā finansējuma gūšanai būtu jārada jaunu nodokli vai arī jāiekasē no "ēnu ekonomikas", tad priekšroka būtu jādod otrajam variantam. "25% ēnu ekonomika – tā ir milzīga rezerve," uzskata Rēvalds.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka ir izveidotas divas darba grupas, tāda ir arī Saeimā, kas strādās pie iespējamajiem obligātās veselības apdrošinašanas ieviešanas variantiem. Šis darbs būtu jāpaveic šā gada laikā.
Jau ziņots, ka, lai ieviestu valdības deklarācijā minēto obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, Finanšu un Veselības ministrijas veido darba grupu.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš norādīja, ka Latvijā varētu ieviest jauktu sistēmu, šobrīd esošajam valsts finansējumam pievienojot klāt daļu no sociālajām iemaksām. Ministrs domā, ka, iespējams, veselības aprūpei varētu novirzīt 2-3% no sociālajām iemaksām, kas ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā.
Tikmēr Belēviča partijas biedre finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, ka pirms runām par jaunu nodokļu ieviešanu vai kādas veselības aprūpei domātas nodokļu daļas iezīmēšanu darba grupā ir jāanalizē tagadējā finansēšanas sistēma un jāmeklē iespējas ietaupīt. Viņa gan uzsver, ka arī sociālais budžets ir ierobežots un no tā 100 miljonus gadā novirzīt veselībai nav reāls mērķis.
