“Zapad” mācības bija iespēja ne tikai Krievijai un Baltkrievijai pārbaudīt savas militārās spējas, bet arī mums uzzināt, kādas tad ir viņu spējas, sacīja Bērziņš. Viņš gan uzsvēra, ka pagaidām pāragri izdarīt visus secinājumus par kaimiņvalstu mācībām, jo informācija vēl tiek apkopota un analizēta.
Tomēr ir skaidrs, ka šīs mācības apstiprināja gan mūsu bažas, gan cerības. Apstiprinājās cerības, ka mācību laikā starp NATO un Krieviju nekas nenotika. Tāpat būtiski bija tas, ka Baltkrievija centās vairot caurspīdīgumu un aicināja novērotājus uz mācībām.
Savukārt bažas saistītas ar lielo "Zapad" dalībnieku skaitu – zināms, ka tajās piedalījās vairāk nekā 55 tūkstoši cilvēku. Turklāt “Zapad” aptvēra ļoti plašu teritoriju no Norvēģijas līdz Melnajai jūrai.
Tāpat bažas saistītas ar to, ka mācībās bija ne tikai scenāriji cīņai ar terorismu, bet arī paredzēja uzbrukumu un kodolieroču lietojumu, norādīja Bērziņš.
Viņš arī piekrita secinājumiem, ka Krievija spēj ātri pārvietot armiju gar mūsu robežu. Turklāt arī ātri pieņemt lēmumus.
Ziņots, ka Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Zapad 2017'' aktīvā fāze ilga no 14. līdz 20.septembrim. Vēl pirms to sākuma izskanēja bažas, ka patieso mācību apmērs oficiāli netiek atklāts un ka tajās, iespējams, simulē uzbrukumu kādai kaimiņvalstij.
