Panorāma

Rīgas domes grozītie saistošie noteikumi neatbilst likumam

Panorāma

Izvēlēti "oligarhu lietas" parlamentārās komisijas dalībnieki

Intervija ar LR vēstnieci Krievijā A. Kurmi

Latvijas vēstniece Maskavā: Cilvēki Krievijā ir tendēti domāt par Latviju labāk, nekā mums dažreiz liekas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šogad notiek plaša Latvijas vēstnieku rotācija. Mainīsies arī vēstnieks Krievijā. Četrus gadus šo amatu Maskavā pildīja Astra Kurme, laikā, kad būtiski mainījušās Eiropas Savienības (ES), arī Latvijas un Krievijas attiecības. Vēl pirms amata atstāšanas Kurme intervijā LTV atzina, ka centusies šajā laikā nepasliktināt abu valstu attiecības un personīgajās tikšanās reizēs pārliecinājusies, ka cilvēki Krievijā ir tendēti domāt par Latviju daudz labāk, nekā mums liekas.

Kurme atzina, ka darba sākumā sev nodefinējusi mērķi, ka darīs visu, lai attiecības nepasliktinātos tālāk, jo tās  jau ir gana sliktas, starptautiskā situācija ir gana sarežģīta. “Kontrasti mūsu politiskajos viedokļos ir tik radikāli, un tie atrodas jau ES kontekstā, un vienīgais ko es varu darīt – nepasliktināt,” atzina Kurme.

“Es diezgan daudz laika veltīju braukāšanai pa reģioniem ar vienu mērķi – parādīt mūs, pastāstīt par mums. Lai minimizētu televizora efektu par ļaunajiem Rietumiem,” stāstīja diplomāte.  

Jautāta, vai viņai šajā laikā nācās sastapties ar kādiem asiem izteikumiem, kas bija tēmēti uz Latvijas vai NATO pusi, Astra Kurme norādīja, ka “ik pa brīdim parādās kāds sižets par Latviju, īpaši saistībā ar 16.martu vai vēl kādiem citiem notikumiem, taču tie sižeti nav tik bieži, lai tie radītu, manuprāt, kādu nopietnu fonu”.

“Cilvēki ir tendēti domāt par Latviju daudz labāk, nekā mums kādreiz tas liekas,” sacīja Kurme.

“Līdz ar to, satiekot cilvēkus personīgi, es nekad neesmu dzirdējusi nevienu naidīgu vai izaicinošu izteikumu attiecībā pret Latviju. Cilvēki jautā, piemēram, “kāpēc jūs mūs tik ļoti neieredzat?” vai “kas jums tur īsti notiek, kāpēc jūs gribat uzbrukt Krievijai?”,” stāstīja Kurme.

 Viņa arī atzina, ka ir arī jautājumi, kurus šobrīd nav iespējams atrisināt, vairāki diezgan smagnējie tirdzniecības jautājumi, kurus ietekmēja savstarpēji noteiktās sankcijas, piemēram, Latvijas gadījumā tas ir zivju eksports uz Krieviju.

“Tāpat mums ir cements, kas tiek ražots un kam ir diezgan grūti iekļūt Krievijas tirgū – un šie divi produkti pilnīgi noteikti nav saistīti ar sankcijām. Un tomēr tās ir ietekmējis. Tad ir vesela rinda sankcionēto produktu – un šos jautājumus mēs nevaram lokāli atrisināt,” norādīja diplomāte.  

Savukārt, runājot par Krievijas un Baltkrievijas plānotajām vērienīgajām militārajām mācībām ES robežu tuvumā, Kurme norādīja, ka, protams, jebkuras militārās mācības izraisa satraukumu, bet profesionāļi, NATO militārās struktūras ļoti labi novēro un seko līdzi. “Es domāju, ka satraukumam pamata nav. Mēs esam drošās rokās,” uzvēra diplomāte. 

“Mērogi, kādos Latvijā izvietoti NATO spēki vai kādi tie atrodas Krievijā, pierobežā, nav salīdzināmi. Tie ir cipari, par kuriem īsti nav jēgas runāt. Krievijas bāzes ir daudz lielākas, daudz stiprākas. Bet, cerams, ka tas nekad nenonāks līdz tam, lai vajadzētu pārbaudīt, kurš ir stiprāks militārā jomā,” piebilda Kurme.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti