Roķe atklāja, ka Latvijas Radio jau ilgstoši pietrūkst budžeta finansējuma algām, bet piemaksas cilvēki saņem tikai par tiem darbiem, ko viņi dara papildus un kuri nav iekļauti amatu aprakstos.
Ja darbiniekam jāveido trīs raidījumi nedēļā, bet cilvēks jūt spēku un iedvesmu veidot sešus raidījumus, tad tas ir papildu darbs un par to pienākas piemaksa, mēs nevaram prasīt strādāt tikai idejas vārdā, uzsvēra Roķe. Viņa norādīja, ka radio arī nemaksā prēmijas.
Viņa arī pauda neizpratni par NEPLP pārstāvja Ivara Āboliņa publiski izteiktajiem pārmetumiem par algu sistēmu un piemaksām radio darbiniekiem. Āboliņš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē septembra vidū atzina, ka Latvijas Radio (LR) darbiniekiem izmaksātās piemaksas vairākkārt pārsniedz to pamatalgu, piemaksu apmēri variē no 750 eiro un 900 eiro līdz pat 1800 eiro.
Roķe norādīja, ka padome varēja aicināt uzņēmuma vadību un izrunāt neskaidros jautājumus, bet līdz šim tas nav noticis, radio vadībai tikai prasīti dažādi papīri, “esam sakopējuši kilogramiem papīru”.
Viņa atzina, ka radio arī nepatīk pašreizējā sistēma un viņa gribētu, lai varētu noteikt cilvēku cienīgas pamatalgas, kurās varēs arī iekļaut vairāk darbu, kas šobrīd nav paredzēti amata aprakstā.
Ja nākamgad finansējums algām pieaugs, varēs tās palielināt un arī sakārtot sistēmu, bet papildu darbi būs vienmēr, jo nevar paredzēt, kad kāds kolēģis saslims un kuram būs viņš jāaizvieto, sacīja Roķe. Viņa arī piebilda, ka pašlaik papildu darbus radio apmaksā no tā, ko nopelna paši.
