Mūzika, piparota dzeja un iespēja katram palūkoties uz sevi no malas cauri tai “tumsai un miglai, kas pasauli sedz” - tā tiek raksturots Rēzeknes teātra “Joriks” dzejas un mūzikas kabarē “Veidenbaums. Live''.
Aizvadītajā gadā Eduardam Veidenbaumam apritēja 150. gadadiena, taču arī šodien Eduards Veidenbaums ir aktuāls jeb, kā iestudējuma veidotāji uzsver, - Veidenbaums dzīvo.
“Viņš gāja, lietoja daudz alkohola, bet viņš bija ļoti gudrs un talantīgs gan dzejnieks, gan mūziķis. Jo viņš prata, ja nemaldos, desmit instrumentus spēlēt. Viss beidzās divdesmit četru gadu vecumā, taču viņš ir atstājis aiz sevis dažas dzejoļu rindas, kas tik spēcīgas, ka nez kāpēc ir pastāvošas un tiek darbinātas gan cilvēku mentālajā plāksnē, gan reāli mūsu darbā,” stāsta aktrise Laura Atelsone.
Veidenbauma dzeja, kas ietērpta mūzika, ir viens no simtgades svinību “Latvijas Goda apļa” pasākumiem Rēzeknē.
Iestudējuma laikā to varēs vērot ne vien Nacionālo biedrību kultūras namā, bet arī uz tās fasādes sienas, kā gaismas un video instalāciju, kas ļaus arī cilvēkiem uz ielas dzirdēt Veidenbaumu.
Tāpat Latgales kultūrvēstures muzejā būs iespējams ielūkoties un ieklausīties Ivetas Ratinīkas topošajā dzejas krājuma “Tikko un tikai”. Jaunajam krājumam jāiznāk jau pavisam drīz. 2011. gadā Iveta Ratinīka izdeva savu pirmo dzejas krājumu “Rūgts”.
“Es neesmu daudzrakstītāja, es rakstu lēni, tāpēc starp abām divām grāmatām ir pagājis milzīgs dzīves posms, tāpēc šī jaunā grāmata būs neliela poētiska ieskatīšanās tajā, kāda ikdienas dzīve mums notiek līdzās. Es aicinātu jūs iedomāties pelēku krāsu; pelēka krāsa ir tik noskaņām bagāta, un varbūt tikpat bagāts būs arī šis krājums. Ja vēlaties ieraudzīt optimismu, tas tur ir klātesošs, ja vēlaties ieraudzīt skumjas un rūgtumu, arī bez tā grāmatā neiztikt. Tas ir daudzu emociju apvienojums,” atzīst Iveta Ratinīka.
Jautāta, kādēļ topošajam dzejas krājumam ir nosaukums “Tikko un tikai”, Iveta Ratinīka atzīst, ka, lai gan latviešu kritiķiem ir tendence analizēt virsrakstus un saskatīt tur ļoti dziļu jēgu, virsrakstā apzināti izvēlēti vārdi bez simboliskas nozīmes, tiek radīta vien acumirklīga gaistoša noskaņa. Ivetai Ratinīkai šobrīd dzejas rakstīšana personīgi vairs nav tik aktuāla. Šobrīd viņa jūtas laimīga.
“Laimīgiem cilvēkiem dzejoļi nenāk vispār, katram no tiem, kas klusībā raksta, varētu viņiem novēlēt, lai jums nerakstās, jo tas nozīmē, ka zināmā mērā jūs esat laimīgi. Cilvēks harmoniskā noskaņojumā nemeklē sevī kaut kādu šķautni, kas līdīs ārā un dursies.
Labam dzejolim ir cilvēkā jāieduras, tam nav jāglāsta cilvēks un nav cilvēkam jāglaimo,” norāda Iveta Ratinīka.
Pasākumā “Dzejas gaisma Rēzeknē” dzeju sajust varēs arī ledū. Pie Latgales kultūrvēstures muzeja būs apskatāmas ledus skulptūras, kas veltītas diviem dzejas dižgariem.
“Tā kā dzeja ir galvenā, mēs godinām dzeju un visus dzejniekus, mūsu dižgarus. Dzejniekus un tēlus varēs atpazīt arī ledus skulptūrās. Ir plānota viena ledus skulptūra Rainis un otra Puškina skulptūra. Latvijas simtgade izskan caur dzeju, kopīgā dzejas aplī, kopīgā dzejas gaismā,” stāsta Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra speciāliste Maija Upeniece.
Festivāls “Latvijas Goda aplis” ir aicinājums svinēt Latvijas valsts simtgadi gada garumā katru nedēļas nogali citā novadā - šodien Rēzeknē, bet nākamajā sestdienā festivāls aicinās uz Ziemas sadanci Jelgavas novadā.
Festivāls “Latvijas Goda aplis” ir viens no Latvijas valsts simtgades projektiem, kas jau kopš pērnā gada novembra godina dažādus Latvijas novadus un to ievērojamās personības, katru nedēļu ciemojoties kādā no daudzajām skaistajām un stāstiem bagātajām valsts vietām un aicinot pievienoties ikvienu interesentu un pašmāju kultūras cienītāju. Festivāls turpināsies līdz pat šā gada novembrim, kulminējot gaismas festivālā “Staro Rīga”. Attiecīgi arī “Latvijas Goda apļa” pieturvietās tiek ieskicētas gaismu festivāla vizualizācijas, radot vēl emocionāli pacilājošāku noskaņu. Ikvienam saimniekam vai saimniecei vēl ir iespēja kļūt par Goda saimnieku vai Goda saimnieci, aicinot “Latvijas Goda apli” paciemoties un svinēt valsts simtgadi arī savā pusē.
Festivālu “Latvijas Goda aplis” rīko biedrība “Staro 100” sadarbībā ar novadu pašvaldībām, kultūras centriem un namiem, nevalstiskām organizācijām, novadu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas valsts simtgades biroju. Festivāla rīkošanu līdzfinansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.
