Latvijā vismazāk iedzīvotāju Eiropā iesaistās politiskajās partijās

No iesaistīšanās politikā labāk turēties pa gabalu – šāds skatījums aizvien pārliecinošāk dominē visur Eiropā. To skaidri parāda rūkošais politisko partiju biedru skaits, un – ņemot vērā jau tā zemos rādītājus – Latvija ieņem pašu pēdējo vietu.

Eksperts: Latvijas iedzīvotāji negribīgi iesaistās jebkādas organizācijās

Pirms dažiem gadiem tapis pētījums rāda, cik neliela daļa balsstiesīgo eiropiešu savās valstīs iesaistījušies kādā politiskajā partijā. Izceļas vienīgi Austrija un Kipra. Bet arī tur rādītājs tikai 17%.

Vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs politikā iesaistās tikai 4,7% balsstiesīgās sabiedrības. Ja šos divus čempionus neņemtu vērā, vidējais rādītājs noslīdētu līdz 3,9%. Taču, arī tas šķiet daudz, salīdzinot ar Latviju, kur politiskajās partijās reģistrējušies nieka 0,7%.

Pētījumā izmantotie dati attiecībā uz Latviju ir no 2004. gada. Tomēr socioloģiskie pētījumi rāda, ka jau daudzus gadus politiskās darbības rādītājs pie mums ir stabili zems.

Lai to izskaidrotu, sociologs Arnis Kaktiņš aicina palūkoties plašāk, proti – šobrīd divas trešdaļas iedzīvotāju nav iesaistījušās pilnīgi nekādos pasākumos, kas ietver kopābūšanu – raugoties pat visplašākajā spektrā.

"Respektīvi, ja mēs skatāmies arī uz reliģiskajām draudzēm, koriem, deju kolektīviem – jebkāda veida klubiem, nevalstiskajām organizācijām un tā tālāk, visbeidzot – politiskajām partijām. Tad mums aptauja saka – divas trešdaļas nav iesaistījušies nekur. (..)

Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju principā nav nekādas intereses, vēlmes, viņiem nav vilkmes iet kaut kur un biedroties.

Ja tas ir tā, tad būtu dīvaini gaidīt, ka viens no iespējamiem formātiem – kā politiskās partijas – pēkšņi varētu būt kaut kāds ļoti populārs vai ar pieaugošu popularitāti," komentē Kaktiņš.

Pētnieks izceļ vēl kādu aptauju, kas liecina - vairāk nekā puse Latvijas sabiedrības uzskata, ka apkārtējiem cilvēkiem nevar uzticēties.

Viens nav karotājs, bet, ja sabiedrībā ir savstarpējas uzticēšanās krīze, tad grūti veidot veselīgas interešu grupas, tostarp politiskās partijas.

Parlamentā pārstāvēto skaitāms nav mērāms daudzos tūkstošos

Arī Saeimā pārstāvētajās partijās biedru skaits nav mērāms daudzos tūkstošos.

Zaļo un Zemnieku savienību veido divas partijas – Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija. 2013. gadā abu partiju kopējais biedru skaits bijis virs 2000, tad pāris simtu kritums, bet šogad tas atkal pakāpies līdz 2254 cilvēkiem.

Partijas “Saskaņa” biedru skaits turas ap 3500. Aizvadītajā gadā bijis lēciens par veselu tūkstoti, bet šogad atkal atkritiens par vairākiem simtiem līdz 3653.

"Vienotība" ir trešā no Saeimā pārstāvētajām partijām, kurās biedru skaits skaitāms tūkstošos. Pēdējos piecos gados redzams pakāpenisks biedru atbirums no 2500 biedru 2013. gadā līdz nepilniem 2400 šogad.

Pēc tam, kad "Visu Latvijai'' un ''Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" oficiāli apvienojās vienā partijā, viņi 2014. gadā atsijāja visus neaktīvos biedrus un rezultātā – kritums no 2423 biedriem uz 792 gadu vēlāk. Kopš tā brīža gan skaits pa dažiem desmitiem cilvēku gadā kāpj – līdz 866 šogad.

Latvijas Reģionu apvienība izveidojās 2014. gadā un viņiem kopējais biedru skaits pēdējos pāris gados turējies ap 730. Par šo gadu gan nevaram spriest, jo apvienībā ietilpstošā Vidzemes partija savu biedru skaitu Uzņēmumu reģistram nav iesniegusi.

Tikmēr "No sirds Latvijai" kopš partijas dibināšanas 2015. gadā biedru skaits lēnām kāpis līdz 433.

Lai arī vairākām partijām vērojams  dažu desmitu biedru kāpums, sociologs norāda – uz kopējās sabiedrības fona  tas ir niecīgs rādītājs. Turklāt – jaunais likums paredz, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās varēs startēt tikai partijas vai apvienības ar vismaz 500 biedriem, kas nozīmētu, ka šobrīd "No sirds Latvijai" viena pati nemaz nevarētu piedalīties.

Partijas pārstāvji atšķirīgi vērtē biedru skaita nozīmi

To, ka cilvēku interese par darbību aktīvajā politikā ir zema, atzīst arī uzrunātie partiju pārstāvji. Taču – kā tas risināms un cik svarīgs ir liels biedru skaits – viņu skatījums krietni atšķirīgs.

"Mums partijai nekad nav bijis pašmērķis, lai biedru būtu daudz. Daudz svarīgāka mums ir šī ideoloģiskā saderība – ka tie biedri, kuri iesaistās, viņiem ir mūsu vērtību bāze,"

apgalvo Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts.

Līdz ar to Nacionālā apvienība īpašu biedru piesaistes stratēģiju neveido. "Pirmkārt, "Visu Latvijai" ir izaugusi no jauniešu organizācijas. Lielākā daļa no "Visu Latvijai", kas ir nākuši, joprojām gados ir jauni. (..) Mums ir noteikti pasākumi gadā, kas notiek neatkarīgi no citiem apstākļiem, kas piesaista cilvēkus – vai tas ir mūsu lāpu gājiens vai 16.marta piemiņas pasākumi. Līdz ar to biedru pieplūdums notiek dabiski un mums nav bijusi vajadzība pēc papildu akcijām," komentē Zeltīts.

Viņš uzskata – būt partijā nav pašmērķis. Atbalstāma ir jebkura sociāli aktīva darbošanās, kas ir saskaņā ar konkrēta cilvēka pārliecību un mērķiem.

Jau cits skatījums ir "Saskaņas" ģenerālsekretāram Guntaram Jirgensonam.

"Mēs esam sociāldemokrātiski. Mēs esam kreisa partija, līdz ar to mēs esam masu partija – un tā visur Eiropā," pauž Jirgensons.

“Saskaņai” kā masu partijai Latvijas politiski neaktīvā vide varētu būt vissāpīgākā, jo 3600 biedri īsti nekvalificējas kā masu atbalsts. Šai partijai esot palīdzējusi nesen veiktā iekšējā pārorganizēšanās. Piemēram, Rīga iedalīta 60 apkaimēs un katrā ir savs vadītājs, kurš organizē biedru uzņemšanu.

"Masu partijas uzdevums ir pašiem šiem cilvēkiem dzīvot šajās daudzstāvenēs, mikrorajonos, kāpņu telpās komunicējot ar cilvēkiem. Politiskajiem līderiem ir no turienes, no pirmavotiem svarīgi uzzināt [situāciju]," klāsta Jirgensons. "Tas ir daudz lēnāks un daudz grūtāks mehānisms, bet pēc savas darbības principa un pēc savas demokrātijas – pēc tam pārstāvniecību ievēlēšanas principa ir daudz grūtāks un smagāks nekā kadru un mazskaitlīgu partiju mehānismi. Mazskaitlīgās partijas noteikti var ātrāk, efektīvāk vadīt, rezultātus var ātrāk sasniegt, bet tā ir cita ideoloģija pamatā. Mums tāda ideoloģija nav pamatā," norāda "Saskaņas" vadītājs.

Vēl cits viedoklis ir partijas "Vienotība" valdes priekšsēdētājam Andrim Piebalgam.

"Es pieņemu, ka ar laiku cilvēki būs vairāk faktiski saistīti caur tīmekli, caur internetu savās politiskajās simpātijās, bet tāda klasiskā darbība – partijas biedri, kongresi, konferences arvien ies mazumā,"

norāda Piebalgs.

Tāpēc "Vienotības" pašreizējais līderis uzskata – jāmaina noteikumi, kas ļauj partijām startēt vēlēšanās. Piemēram, ieviešot reģistrētu atbalstītāju sarakstu – kā to pirms Francijas prezidenta vēlēšanām izdarīja Emanuels Makrons. Cilvēks oficiāli izsaka uzticību politiskam spēkam, bet nekļūst par tā biedru.

"Teiksim, noteikt, ka 10 000 cilvēki vai 5000 cilvēki, kas parakstās par šo organizāciju, lai [partiju] pielaistu vēlēšanās. (..) Iespējams partijas biedru skaits nemaz tik liels nav, bet partijai ir liels atbalsts. Un tad uz vēlēšanām varētu būt alternatīva – savāciet tik un tik parakstus, kas arī nav nemaz tik vienkāršs uzdevums, bet tad, protams, slieksnis varētu būt augstāks," komentē Piebalgs.

2 komentāri
Anonīms lietotājs 2663
Pie mums partijas ir tikai šauras interešu kopas, kas, nokļūstot pie varas, realizē tikai savas intereses, ne jau tautas... Partijas biedru skaitam nav nozīmes, jo visu nosaka tā saucamie līderi ar saviem partneriem. Nedod dievs, ja kāds domā savādāk vai iesaka savus priekšlikumus...
EDGE_I
Problēma nopietna, nebūs viegli atgūt pēc "dziesmotās revoļūcijas" apčakarēto sabiedrības vairākumu par demokrātijas, kapitālisma u.c. Rietumu vērtībām: "...atgūstot neatkarību 1991.gada rudenī, pirmajā brīdī bijām gatavi staigāt pastalās kaut visu mūžu, ka tik brīvi. Taču jau 1992. gada vasarā sākās dziļākā psiholoģiskā krīze, kāda jebkad Latvijas vēsturē, manuprāt, vispār ir bijusi." LV portālam: TĀLAVS JUNDZIS, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Baltijas Stratēģisko pētījumu centra direktors ( 19.03.2015.)
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti