Ārstu Jāni Osīti kopā ar kolēģi no Vācijas Mugurkaulāju klīnikas Stefanu Krebu Latvijas Radio satiek īsi pēc tam, kad pirmā operācija noritējusi veiksmīgi. Vācu ārstam mugurā vēl zaļais ķirurga virssvārcis. Pirmajai pacientei ir 16 gadu, un viņa pēc nedēļas varēs doties mājās no slimnīcas. Pēc tam sāksies rehabilitācijas periods.
Kā atzīst dakteris Krebs, paciente bijusi ideāla pirmajai operācijai, kas veikta Bērnu slimnīcā. Un tālāk šo praksi ārsti Latvijā varēs turpināt. „Pirmajā reizē mums bija griezuma vieta 20 līdz 30 centimetru garumā. Tagad varam to samazināt līdz 10 centimetriem. Galvenais ieguvums pacientiem ir tas, ka rēta ir sānā zem rokas un tā paslēpjas, piemēram, zem krūštura. Tāpēc tā ir neredzama. Tikmēr mugura netiek traumēta vispār,” stāsta Stefans Krebs.
„Ir gājis tā, kā esam iecerējuši, un ceram, ka tā ies uz priekšu,” pauž bērnu ķirurgs Jānis Osītis. Viņš skaidro - tagad lielākā vairumā skoliozes operācijas tiek veiktas, pieeju mugurkaulam veidojot ar plašu griezienu pa muguras viduslīniju. Tāpēc griezums var sasniegt pat 40 centimetrus. Tomēr atsevišķos gadījumos, kad deformācija ir krūšu daļā un nepārsniedz noteiktu robežu, piemērotāk būtu izvēlēties minimāli invazīvu tehniku. Proti, fiksējot mugurkaulāju no priekšpuses caur salīdzinoši nelielu griezienu, kas tiek izdarīts nedaudz zemāk par padusi.
„Iepriekšējos gados priekšējās mugurkaula korekcijas bija traumatiskākas un pieejas bija lielākas. Tagad tās ir draudzīgākas pacientiem. Ir parādījušies jauni instrumenti, mainījušies implanti un tas ir kļuvis mazāk traumatisks pacientiem. Gadījumos, ja slimība nav ielaista, to var ārstēt vieglākā veidā,” saka ķirurgs Osītis.
Jau pirmajā reizē dakteris Osītis griezuma vietu samazinājis teju līdz minimālajam. Metode jau bija zināma, tagad to varēs ārsti veikt arī Latvijā. Turpmāk aptuveni katru ceturto gadījumu varētu operēt šādā veidā.
Mugurkaula deformācija un nestabilitāte tiek koriģēta vidēji 50 bērniem gadā. Jaunā metode varētu tikt pielietota katram ceturtajam slimniekam.
Tāpēc gadā tie varētu būt 10 līdz 15 bērni, kas tiktu ārstēti pēc Vācijas parauga. „Tās ir tā saucamās ideopātiskās skoliozes, kas sasniegušas trešā smaguma pakāpi un kur galvenais izliekums ir krūšu daļā. Globāli visa medicīna attīstās, lai būtu minimāli invazīva un Bērnu slimnīcas politika ir tieši tādi. Daudz tiek investēts tehnoloģijās, kas saistītas ar minimāli invazīvām metodēm. Mums tā ir laba iespēja,” norāda Osītis.
Bērnu slimnīcā uzsver, ka tā ir ne tikai jauna skoliozes operācijas tehnikas ieviešana, bet arī pieredzes apmaiņa un nozīmīgs ieguldījums Latvijas bērnu medicīnas kvalitatīvā attīstībā.
