Latvija un vēl piecas valstis apvieno spēkus cīņai ar fiktīvam laulībām

Latvija apvienos spēkus ar Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Slovākijas un Īrijas valsts un nevalstiskajām organizācijām, lai izglītotu sociālos darbiniekus, pedagogus, policistus, apmainītos ar pieredzi un labāk saskaņotu rīcību, vēršoties pret fiktīvajām laulībām un cilvēktirdzniecību fiktīvo laulību nolūkā.

Fiktīvas laulības ir viena no izplatītākajām cilvēku tirdzniecības formām, taču Eiropas Savienībā par to joprojām trūkst vienotas izpratnes un prasmes to apkarot – tā atzīst fiktīvo laulību novēršanai veltīta apjomīga projekta HESTIA autori no Iekšlietu ministrijas un biedrības „Patvērums „Drošā māja””.  

Viltus solījumi viegli tikt pie lielas naudas, atrast darbu ārzemēs vai nomaksāt kredītu ievilina fiktīvo laulību slazdos arvien jaunas sievietes, kas lētticīgi piekrīt apprecēties ar Pakistānas, Indijas un citu valstu pilsoņiem, tā legalizējot viņu uzturēšanos Eiropas Savienībā.

Fiktīvo laulību bizness īpaši zeļ Īrijā un Lielbritānijā – valstīs ar lielām imigrantu kopienām un liberālu pieeju laulību reģistrācijai, uz šīm valstīm labākas dzīves meklējumos dodas arī daudz sieviešu no Austrumeiropas.

„Tā dzīve absolūti nav rožaina, kā parasti stāsta, kad vervē fiktīvām laulībām,” stāsta   biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane.

Viņas organizācija  jau astoņus gadus palīdz cilvēktirdzniecības, tostarp fiktīvo laulību upuriem no Latvijas. Zalcmane atzīst, ka šajā laikā upuru profils ļoti mainījies.

„Šodien tās lielākoties ir sievietes ar vieglu vai vidēju garīgu atpalicību, kuras ir viegli manipulējamas, iesaistāmas šādos darījumos,” atklāj Zalcmane.

Pēc palīdzības „Drošajā mājā” ik gadu vēršas sievietes, kurām fiktīvās laulības pārvērtušās par elli ar izvarošanu, fizisku un emocionālu vardarbību. Taču apkarot šo rūpalu nav viegli. Valsts policija pērn par fiktīvajām laulībām sākusi 13 kriminālprocesus.

Lai gan, pēc likumsargu datiem, Latvijā kopš fiktīvo laulību kriminalizēšanas šādu gadījumu skaits mazinājies, vairums Eiropas valstu fiktīvās laulības uztver kā migrācijas, nevis cilvēktirdzniecības problēmu, atzīst projekta HESTIA vadītāja Lāsma Stabiņa no Iekšlietu ministrijas.

„Eiropas Savienības līmenī nav pētījumu par cilvēktirdzniecības saistību ar fiktīvajām laulībām. Tāpēc mūsu rīcībā nav uz faktiem balstītu secinājumu par šīs problēmas būtību un apmēriem,” atzīst Stabiņa.

Lai to mainītu, Latvija kopā ar Lietuvas un Igaunijas, Somijas, Slovākijas un Īrijas partneriem nākamos divus gadus īstenos pusmiljonu eiro vērtu projektu.

„Man jāatzīst, ka Igaunija iepaliek,” saka Igaunijas nevalstiskās organizācijas „Dzīvot rītdienai” (Living for Tomorrow”) direktore Sirle Blumberga. Par naudu precēties ar ārzemniekiem uz Lielbritāniju, Īriju, Kipru un citviet brauc arī daudzas igaunietes, bet atklātībā nonākot ļoti maz lietu. Blumberga domā, ka cīņā ar fiktīvajām laulībām Latvija ir krietni priekšā Igaunijai.

„Igaunijā nav plāna, kā novērst fiktīvās laulības. Mums nav bijis arī tādu kampaņu kā Latvijā, kas piesaistīja lielu uzmanību. Tāpēc mēs šo projektu uztveram ļoti, ļoti nopietni un ceram, ka fakts, ka Eiropas Savienība tam ir piešķīrusi lielu naudu, vairos izpratni par šo problēmu arī valdības līmenī. (..) Visi saka, ka prevencija ir ļoti svarīga, bet patiesībā tikai dažām valstīm ir šāda prevencijas stratēģija. Mums arī tādas nav,” klāsta Blumberga.

No valstīm, uz kurām austrumeiropietes visbiežāk vilina slēgt fiktīvas laulības, projektā iesaistījusies Īrija, kurai Latvijas institūcijas jau gadiem lūdz stingrāk vērsties pret fiktīvo laulību biznesu.

Pērn decembrī Īrijā grozīts likums, kas aizdomu gadījumā pat ļauj laulību reģistrāciju apturēt un ziņot policijai, skaidro Īrijas nevalstiskās organizācijas „Īrijas Imigrantu padome” pārstāve Heilena Rozenstoka-Armiē.

„Tomēr jāatzīst, ka Īrijā pagaidām ļoti reti notiesā par cilvēktirdzniecību – gan piespiedu darba, gan seksuālas izmantošanas un fiktīvu laulību formā. Pie tā Īrijai ir nopietni jāstrādā,” atzīst Rozenstoka-Armiē.

„ Ir svarīgi izprast atšķirību starp vienkārši fiktīvām laulībām, kas ir imigrācijas normu pārkāpums, lai ļautu trešās valsts pilsonim legalizēties Eiropas Savienībā, un fiktīvām laulībām, kas pārvēršas vardarbībā. Mūsu organizācija strādā ar šādiem vardarbības gadījumiem, kuros jāpalīdz upurim izkļūt no situācijas un jāpanāk, ka fiktīvās laulības organizators tiek sodīts nevis par imigrācijas likuma pārkāpumu, bet jau par cilvēktirdzniecību, par ko sods ir daudz lielāks,” stāsta Rozenstoka-Armiē.

Astoņu gadu laikā sociālo rehabilitāciju Latvijā saņēmuši apmēram 60 fiktīvo laulību upuru, bet teju ik pārdienas kāds piezvana uz diennakts atbalsta tālruni 28612120. Nesen „Drošās mājas” speciālistam pusotru stundu garā sarunā izdevies no došanās uz Īriju atrunāt kādu potenciālo līgavu, kam biļete jau bija kabatā.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti