Parīzes nolīgumā definēta virkne apņemšanos - noturēt globālo sasilšanu zem divu grādu pēc Celsija robežas, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu pusotra grāda pēc Celsija robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes.
Tāpat nolīgumā pausta apņemšanās uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm, sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām un veicināt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.
Attiecībā uz klimata pārmaiņu ierobežošanu nolīgums paredz, ka visām tā pusēm ir jāiesniedz un pēc tam regulāri jāatjauno savi nacionāli noteiktie devumi klimata pārmaiņu ierobežošanā. Proti, vienošanās katrai valstij nenoteic konkrētas saistības klimata pārmaiņu ierobežošanā, bet gan ļauj tās noteikt pašām valstīm.
Eiropas Savienības (ES) valstis kopīgi apņēmušās samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40% līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 1990.gadu. Šo mērķi visas ES dalībvalstis ir vienbalsīgi apstiprinājušas.
Saeimā norāda, ka
Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus Latvija ievēro jau šobrīd, tādēļ līdz ar tā ratificēšanu nav sagaidāma būtiska ietekme uz sabiedrību.
Nolīgumā paredzēto saistību izpildi Latvijā koordinēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Lai Parīzes līgums kļūtu juridiski saistošs, to vajadzēja apstiprināt 55 valstīm, kas saražo 55% no siltumnīcas efektu radošajām gāzēm. Šogad rudenī nepieciešamo parakstu skaitu izdevās savākt.
Lai arī valstis ir iesniegušas savus nacionālos plānus kaitīgo gāzu emisiju samazināšanai, šie plāni pašlaik nesasniedz izvirzītos mērķus temperatūras pieauguma samazināšanai zem diviem Celsija grādiem. Nākamā ANO klimata konference notiks Bonnā, Vācijā.
Tikmēr jaunākie dati par 2016.gadu apstiprina iepriekš lēstās bažas, ka sasilšanas ziņā apsteigts 2015.gads, kas iepriekš uzskatīts par siltāko novērojumu vēsturē.
