Viena no organizācijām, kas jau šobrīd strādā ar mediju pratības jautājumiem Latvijā, ir Baltijas mediju izcilības centrs. Šajā jomā izglīto vairākas mērķa grupas, stāsta centra izpilddirektore Rita Ruduša:
„Viena grupa ir skolotāji, kas, mūsuprāt, ir ārkārtīgi svarīga grupa, jo viņi nodod zināšanas tālāk, un viņi patiešām var integrēt mediju pratību mācību saturā, kam būs liela un ilgtspējīga ietekme.”
Otra grupa ir vidusskolēni.
„Trešā grupa ir plašāka sabiedrība. Tas ir vairāk tādā kampaņu izpratnē, vienkārši pievēršot uzmanību dažādām aktuālām izpausmēm medijos, sociālajos tīklos, kaut kam tādam, kam būtu jāpievērš uzmanība, ja tu esi mediju lietotājs,” saka Ruduša.
Tāpat arī profesionālo žurnālistu apmācībās iestrādāti medijpratības elementi, piemēram, faktu pārbaude un datu apstrāde: „Šajā gadījumā skolotāji ir tā kā tāds katalizators, jo skolotājs ir cilvēks ar aktīvu prātu un arī aktīvs mediju patērētājs.”
Kopumā centrs apmācījis apmēram 150 skolotāju. Vispirms veica aptauju un tad secināja, kurām jomām jāpievērš lielāka uzmanība medijpratības darbnīcu saturā. Viens no pārsteigumiem darbā ar skolotājiem – lielā atsaucība, interese arī par metodiskajiem materiāliem, kurus var izmantot stundās jau darbā ar skolēniem. Vēl viens pārsteigums - cik maz cilvēki kā mediju lietotāji aizdomājas par to, ko lasa un skatās, norāda Ruduša:
„Kā top teksts? Kā atšķirt reklāmu no žurnālistikas materiāla? Kādi ir dažādi žurnālistikas žanri? Kāpēc, piemēram, mediju īpašnieku jautājums ir svarīgs? Ja izpratnes līmenis nav augsts, - un es tagad nevaru runāt kaut kādos empīriskos datos, es varu tikai dalīties mūsu novērojumos, - tas, protams, no vienas puses nozīmē, ka mums ir daudz darba, pie kā strādāt, bet tas bija tāds pārsteigums.”
Lai secinātu par visas Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni, Kultūras ministrija plāno veikt pētījumu. Kritiskā domāšana un prasme analizēt informācijas vēstījumus, avotus un pasniegšanas nolūku svarīga bijusi vienmēr, skaidro Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele:
„Bet tomēr šobrīd, kā zinām - gan ģeopolitiskā situācija, gan arvien pieaugošais informācijas apjoms mūsdienās padara medijpratību par vienu no nepieciešamākajām prasmēm.”
Līdz šim Latvijā nebija visaptveroša pētījuma par cilvēku medijpratības līmeni.
„Tāpēc mēs arī ļoti gaidām rezultātus, lai varētu pēc tam precīzāk plānot pasākumus un mērķēt tieši tos pasākumus, lai varētu uzlabot konkrētās medijpratības prasmes, kas ir visvājākās,” saka Ločmele.
Pētījumā vēlas noskaidrot, cik kritiski cilvēki izvērtē mediju saturu, kāda veida informācijas avotus izmanto dažādās situācijās, cik aktīvi paši ir mediju satura radīšanā, piemēram, raksta blogus vai komentārus. Prognozēt rezultātus ir grūti, norāda Klinta Ločmele. Var vērtēt pēc citu valstu pieredzes, piemēram, Lielbritānijā medijpratības mērījumi notiekot regulāri:
„Un tur ir ļoti interesanti rezultāti, kas rāda, ka, piemēram, daļa cilvēku neizprot interneta meklētāju darbību. Piemēram, ja viņi ieraksta jautājumu un skatās kaut vai gūgles meklētājā, viņi domā, ka pirmie rezultāti, kas parādās, ka tie ir vai nu visuzticamākie, vai nu vispopulārākie un tāpēc tos meklētājs piedāvā kā pirmos. Un tikai daļa saprot, ka tās ir reklāmas.”
Arī praktiķi cer, ka pētījumā izdosies noskaidrot vājākās vietas iedzīvotāju medijpratības līmenī. Baltijas mediju izcilības centrā no pētījuma sagaida iespēju secināt par atšķirību starp dažādām demogrāfiskām grupām, arī etniskām grupām Latvijā par to, kur cilvēki iegūst informāciju, kā to uztver. Tāpat arī, kāda ir savstarpējā saistība starp medijiem, ko iedzīvotāji patērē, un kādas ir viņu medijpratības iemaņas.
Kopumā Kultūras ministrija medijpratībai šogad veltīs ap 40000 eiro, no tiem puse paredzēta pētījumam. Konkursā uz pētījuma veikšanu var pieteikties līdz 10. aprīlim. Savukārt tā rezultāti gaidāmi vasarā.
