Latvijā par 1000 bērniem pašvaldībām nav nekādu ziņu

Vairāk nekā 19 000 Latvijas bērnu, kas sasnieguši piecu gadu vecumu, nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, un secināms, ka viņi neiegūst pirmsskolas vai pamatskolas izglītību.

15 000 jeb absolūti lielākā daļa no šiem bērniem atrodas ārzemēs.

“Otrs lielākais skaits ir arī tie bērni, kuri ir citu valstu pilsoņi, viņiem ir uzturēšanās atļaujas Latvijā. Varam domāt līdz ar to, ka viņi arī izglītību iegūst savās pilsonības zemēs. Nav tik liels uztraukums par to, cik šo bērnu ir, bet par to, lai mēs tomēr apzinātu katru bērnu – kādēļ bērns, kurš ir deklarēts konkrētā pašvaldībā, neiegūst obligāto pamatizglītību šajā pašvaldībā. Tādēļ tas mūsu satraukums ir par to, ka ir diezgan liels to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībām nav bijušas iespējas savākt informāciju,” stāsta Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāve Jana Veinberga.

59 jeb nedaudz vairāk nekā puse no visām pašvaldībām noskaidrojušas informāciju par visiem teritorijā deklarētajiem bērniem. Neskaidrākā situācija ir Ķekavā, Jūrmalā un Daugavpilī, kur pašvaldībām nav zināms, kāpēc vairāk nekā 50 bērnu nemācās. Jūrmalas dome nav sniegusi informāciju par 51 personu, Daugavpils par 49, bet Ķekava par 58 bērniem.

Ķekavas novada domes Izglītības pārvaldes speciāliste Vera Kļaviņa mudina paplašināt instrumentu klāstu, kas atrunāts likumdošanā un paredz darbības, kas pašvaldībām jāveic. Taču diemžēl tās bieži esot nesekmīgas.

“Protams, izsūtām ierakstītās vēstules pēc bērna deklarētās dzīvesvietas adreses. Mēģinām arī apsekot dabā un braukt ar policiju. Bieži vien, protams, mēs aizbraucam, dzīvokļa durvis ciet, neviens mums never vaļā. Vai aizbraucam un tur pat vēl nav uzcelta privātmāja, vienkārši ir zemes gabals, un tur ir deklarēts šis bērns, jo adrese ir piešķirta un to var izdarīt, bet reāli tur neviena nav,” stāsta Kļaviņa.

Izglītības kvalitātes valsts dienestā uzsver – veicot visas likumdošanā atrunātās procedūras savlaicīgi, problēmām rasties nevajadzētu. Puse no pašvaldībām noskaidrojušas datus par pilnīgi visiem bērniem un demonstrē labu sadarbību starp sev pakļautajiem dienestiem.

Tomēr kopumā secināms, ka

nav informācijas par vairāk nekā 1000 bērniem.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure nepiekrīt tam, ka pašvaldības nesaprastu, cik svarīgs ir katrs bērns: “Likums nosaka – kad brauc prom, ir jāinformē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Stipri lielas šaubas, vai tas tā notiek 100%. Es nedomāju, ka pašvaldības šobrīd mazāk strādā, jo princips “nauda seko skolēnam” joprojām izglītības sistēmā pastāv un ir. Tas nozīmē, ka pašvaldības skatās, kur ir viņu bērni, kas ar viņiem notiek.”

Vēl vairāk nekā 20 bērnu skolas neapmeklē ilgstoši, visvairāk šādu bērnu ir Rīgā. Izglītības kvalitātes dienests norāda, ka ilgstoša vienu un to pašu bērnu prombūtne liecina par iespējamu prettiesisku pašvaldības rīcību, nesniedzot nepieciešamo atbalstu personas individuālajām vajadzībām.