Latvija palikusi bez naftas rezervēm; ārkārtas situācijā nāktos izsludināt mobilizāciju

Ja šodien Latvijā sāktos ārkārtas situācija vai, ja, piemēram, Latgales plūdi nebūtu rimušies un liels apgabals paliktu bez elektrības, valdībai nāktos krietni nopūlēties, lai dabūtu degvielu, piemēram, slimnīcu ģeneratoru darbināšanai. Kopš vasaras vidus dzīvojam bez naftas rezervēm, tādējādi ne tikai apdraudot paši sevi ārkārtas situācijā, bet arī pārkāpjot Eiropas Savienības (ES) direktīvu. Atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) gan mierina – ja sāktos neparedzētas situācijas, valstī varētu izsludināt mobilizāciju.

Latvija naftas produktu, precīzāk sakot, dīzeļdegvielas un benzīna rezervju uzglabāšanai katru gadu tērē ap 14 miljoniem eiro. Tā gan nav politiķu vai ierēdņu iegriba, bet gan ES direktīva. Tā liek katrai valstij obligāti rezervēs turēt tādus naftas krājumus, kas atbilst 90 dienu patēriņam. Par to atbildīgās EM Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktore Olga Bogdanova stāsta, ka Latvijā kā izdevīgākais naftas rezervju sagādes process izvēlēts ikgadējs iepirkums.

"Ņemot vērā, ka naftu nevar vienkārši nopirkt un glabāt tvertnēs un dzīvot tālāk, jo tā bojājas, tā [uzglabāšana] ir organizēta caur iepirkumiem. Mēs izsludinām konkursu, un komersanti, kam īpašumā ir konkrētas naftas rezerves, piesakās, nodrošina tās, un nepieciešamības gadījumā varam tās iesaldēt," sistēmu skaidro Bogdanova.

Praksē tas nozīmē to, ka vietējie degvielas tirgotāji un ārvalstu kompānijas iesaldē savus resursus jeb savos krājumos tur Latvijas nolīgto degvielas apjomu. Šajā gadā tā ir trešdaļa miljona jeb 336 000 tonnu.

Par to ik gadu no valsts budžeta nodokļu maksātāji maksā ap 14 miljoniem eiro. Tātad, lai jebkurā mirklī būtu pieejama degviela 90 dienu izmantošanai, gadā par katras tonnas pieturēšanu maksājam ap 40 eiro. Līdz šim gan pie rezervēm nav bijis jāķeras, atzīst Bogdanova.

"Līdz šim tāda vajadzība nav bijusi. Bet vispār Eiropā tāda ir bijusi. Vairākās Eiropas valstīs rezerves ir izmantotas, lai noregulētu tirgus lēcienus [cenu ziņā]. Valsts var pieņemt lēmumu izmantot naftas rezerves, lai nosegtu šo nepamatoto cenu starpību. Tajā pašā laikā, ja gadījumā pēc vētras ir sabojāti elektrostabi, tad elektības padevi var nodrošināt ar dīzeļdeģeneratoriem. Tad ir jābūt ģeneratoram, lai var izmantot dīzeļdegvielu," skaidro Bogdanova. Viņa uzsver, ka rezerves nepieciešamas ne tikai kara gadījumos - nepieciešamība var būt vētras, plūdu un citās ārkārtas situācijās.

Tomēr kopš 30. jūnija nu jau divarpus mēnešus Latvijas dzīvoja bez naftas rezervēm, jo iepriekšējie līgumi ar degvielas kompānijām beigušies, bet jauni nav noslēgti.

EM konkursu izsludināja savlaicīgi, taču kavēšanās notiek divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, atklājušās nepilnības jaunajā Publisko iepirkumu likumā, jo tur nav noteikts, cik ilgā laikā saskaņojami dokumenti ar ārvalstu pretendentiem. Otrkārt, ilggadējais Ekonomikas ministrijas partneris koncerns “Vitol” ir konkursu apstrīdējis.

“Vitol” ir viens no diviem pretendentiem, kas 13 konkurentu vidū palika ārpus uzvarētāju saraksta, jo piedāvājums bija dārgāks nekā citiem. Kompānija savu skaidrojumu sniedz tikai rakstiski:

“Starptautiskā kompānija “Vitol” Latvijā strādā jau vairāk nekā 10 gadus un ir veikusi daudzu miljonu investīcijas. “Vitol” ir arī aktīvs drošības rezervju pakalpojuma tirgus dalībnieks Eiropas Savienībā. Latvijas naftas produktu drošības rezervju glabāšanā iesaistījāmies kopš 2011. gada, un esam lielākie rezervju glabātāji pēdējos sešus gadus pēc kārtas. Turklāt izvietojam tās Latvijas teritorijā, kas, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir īpaši nozīmīgi valsts enerģētiskās krīzes iestāšanās gadījumā,” raksta “Vitol”.

“Līdzšinējā sadarbība ar Ekonomikas ministriju no mūsu puses var tikt vērtēta kā ļoti laba – Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi skaidras, augstas prasības rezervēs ietilpstošo naftas produktu īpašumtiesību pierādīšanai, uzglabāšanas nosacījumiem, kā arī pieejamībai enerģētiskās krīzes laikā, kuras no “Vitol” puses vienmēr ir skrupulozi un precīzi izpildītas,” norāda “Vitol”.

“Diemžēl šogad rezervju iepirkums mūs ir nepatīkami pārsteidzis ar to, ka ir mainījusies pieeja konkursā iesniegto dokumentu izvērtēšanā. Iepirkuma komisija vairs neizturas tikpat prasīgi pret iesniegto dokumentu kvalitāti un tajos ietvertās informācijas pārbaudi. Par konkursa rezultātu likumā noteiktajā kārtībā esam vērsušies Iepirkumu uzraudzības birojā. Sīkākus komentārus sniegsim pēc mūsu apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanas pēc būtības,” atzīmē “Vitol”.

Izskatīt sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojs sācis šonedēļ.

Tikmēr EM nevar slēgt līgumus ar pārējām 11 kompānijām, kas atzītas par uzvarētājām 14 miljonu eiro vērtajā konkursā.

Tomēr Bogdanova mierina, ka ārkārtas brīdī palikšana bez degvielas Latvijai nedraud.

Galējā situācijā valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai liktu lietā mobilizāciju, kad valsts drīkst izmantot tai nepiederošu mantu.

"Valstī tiktu izsludināts īpašs juridisks stāvoklis - tas būtu ārkārtas vai izņēmuma stāvoklis, kas ļoti valstij piesaistīt un mobilizēt resursus, kas ir pieejami," skaidro Bogdanova. "Tas attiecas uz visiem resursiem, tajā skaitā, arī degvielas resursiem," norāda EM pārstāve.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis apgalvo, ka naftas produktu rezerves ir nodrošinātas jau pašlaik.

"Rezerves kā tādas komersantiem, kas piedalījās šajā konkursā, jau ir fiziski. Jo, lai šādas rezerves sagādātu, ir nepieciešami mēneši," pauž Karčevskis. "Varu jums apliecināt, ka šādi krājumi ir. Ir arī notikusi inventarizācija. Tāpēc, ja jūs jautājiet, kas notiktu, ja notiktu, tad šīs rezerves būtu," norāda padomes vadītājs.

Iepirkumu uzraudzības biroja lēmums strīdā par degvielas rezervēm varētu būt gaidāms tuvākās nedēļas laikā.

4 komentāri
Anonīms lietotājs 8611
Hmm... Tā arī nesapratu - nafta vai degviela? Tas nav gluži viens un tas pats. Un nezināju, ka nafta bojājas! Simtiem miljonu gadu laikā pazemē nekas nenotika, bet te uzreiz... ???
Anonīms lietotājs 18767
Pag, pag, drīzumā LV paliks bez sērkociņu ,sāls un putraimu rezervēm ;)))))
Anonīms lietotājs 17722
Tad nu gan pārsteigums! Ko citu bija gaidīt no mūsu "profesionālās" valdības un ministriju klerkiem?
EDGE_I
Valdība un Saeima savu darbu padara teicami. Ja Latvijā ierodas NATO kaujas grupas, tad par kādu tur "mobilizāciju" nevajag satraukties. Atgādinājums "nezinīšiem" - Romas pāvests Francisks: Trešais pasaules karš jau ir sācies, 13.09.2014.
Pievienot komentāru
Jaunākie

Populārākie
Interesanti