Latvijā medikamenti biežāk ir lētāki ārpus Rīgas, īpaši – Latgalē

Medikamentu cenas Latvijā pa reģioniem atšķiras – medikamenti biežāk ir lētāki ārpus Rīgas un Latgalē, liecina Latvijas Radio un Latvijas reģionālo mediju pētījums par zāļu cenām Latvijā lielākajos aptieku tīklos – "Mēness aptieka", "Benu aptieka", "Euroaptieka" un "Apotheka"

Latvijas Radio sabiedrisko mediju rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" secinājis arī, ka medikamentu cenas atšķiras viena tīkla ietvaros. Atsevišķas aptieku ķēdes zāles par zemākām cenām reģionos piedāvā apzināti, ņemot vērā, ka tur cilvēku pirktspēja ir zemāka.

Naudu zālēm nākas aizņemties

Ir divas pasaules, kas satiekas aptiekā. Pacienti un farmācijas industrija. Pacientus šoreiz sabiedrisko mediju rubrikā "Farmācijas neredzamā vara" pārstāv Dzintras kundze – 74 gadus veca dāma, kura mitinās nelielā vienistabas dzīvoklī Rīgā.

Dzintras miteklī apkārt vijas ne ar ko nesajaucams sirdspilienu aromāts un redzams arī iemesls. Plauktos un grēdā uz galda – kurpju kastes ar zālēm. Pie gultas – speciāla kastīte, pilna ar dažādām ziedēm. Locītavas sāpot.

Dzintrai un vīram zāles jālieto abiem, un kopā par medikamentiem aptiekā atstājot aptuveni 200 eiro mēnesī. Abu ienākumi – ap 480 eiro mēnesī.

Dzintra atrāda mazas, tumši oranžas tabletītes. Nesen kundzei veikta sirds operācija, un pēc tam jādzer pret trombu zāles "Xarelto".

"Lūk, cik palikušas. Tas ir tas "Xarelto". (..) Es jau atzīmēju cik palikšas, septiņām dienām. Šitā ir jau cauri…," stāsta kundze. Šīs dārgās zāles ģimene vairs īsti nevar atļauties. Pirmajai paciņai naudu aizņēmušies.

Tādas zāļu kurpjukastes, kādas ir Dzintrai, varētu būt daudziem slimojošiem Latvijas iedzīvotājiem. Tur ir recepšu zāles, tajā skaitā tādas, kuras valsts kompensē. Ir bezrecepšu zāles, un turpat blakus koši izceļas arī uztura bagātinātāji, kas sola stiprāku atmiņu un labāku imunitāti. Tos pensionārei esot ieteikuši aptiekā, kad lūgusi kaut ko imūnsistēmas stiprināšanai.

Izskraidīt pa aptiekām un meklēt lētākās cenas Dzintras kundze īsti nevarot. To neļauj veselība.

Kā veidojas zāļu cena Latvijā?

Runājot par cenām aptiekās, nozare bieži uzsver divas lietas. Pirmā – aptieku peļņu ierobežojošus piecenojumus zālēm. Otrā – cenas vismaz viena tīkla aptiekās Latvijā esot praktiski vienādas. Kā noskaidroja Latvijas Radio, abi šie apgalvojumi realitātei atbilst tikai daļēji.

Kādēļ valsts noteiktais piecenojums, visticamāk, maz ko liecina par to, cik no zāļu pārdošanas var nopelnīt? Kā veidojas zāļu cena? To Latvijas Radio jautā Mārcim Rutulim. Viņš ir Latvijas Zāļu lieltirgotāju asociācijas pārstāvis, Aptieku īpašnieku asociācijas valdes loceklis un arī aptieku tīkla "A aptieka" vadītājs. Viņš uzskaita piecus faktorus.

"Četri komponenti ir ražotājs, lieltirgotājs, aptieka un valsts. Un piektais, kas nav tik viegli izmērāms – konkurence," stāsta Rutulis.

Pirmais solis ir ražotājs. Nekompensējamām zālēm ražotājs var noteikt tādu cenu, kā vēlas un kādu ir ar mieru maksāt cilvēki. Drīkst arī cenu celt, tad vienīgi jāpaziņo Zāļu valsts aģentūrai (ZVA). Kā norāda ZVA vadītāja vietnieks Jānis Zvejnieks, piemēram, šā gada jūlijā cena augusi 43 produktiem, bet samazinājusies – 68 medikamentiem.

Ja cena kāpj, aģentūra prasot paskaidrojumus. Biežāk minētie iemesli – izejvielu cenu kāpums, lielākas izmaksas. Zāļu aģentūrai gan nav iespēju pārbaudīt, vai ražotāja teiktais tiešām ir patiesība.

Pēc tam Latvijā lielirgotājs zāļu cenai pieliek klāt savu uzcenojumu, kam griestus noteikusi valsts. Tad šai cenai savu tiesu, kas arī ir valsts ierobežota, uzliek aptieka. Valsts atļautais aptieku uzcenojums esot mazs, saka Rutulis. "Aptiekām tiešām ir mazs uzcenojums, krīzes laikā tas tika samazināts, un viņš nav mainīts, un aptieku rentabilitāte ir ārkārtīgi zema."

Līdzīgās domās ir Kitija Blumfelde, Farmaceitu biedrības vadītāja: "Šobrīd aptieka nav spējīga normāli eksistēt, ja zāļu ražotāji nedod apjoma atlaides, un valsts to zina!"

Apjomu atlaides esot norma

Šīs apjoma atlaides, kas tiek dotas visos posmos – gan lieltirgotavām, pērkot no ražotāja, gan aptiekām, pērkot no lieltirgotāja, - ir viens no iemesliem, kādēļ, vismaz lielie tīkli aptieku skaitu nesamazina, Lai gan paši bieži uzsver – uzcenojumi esot mazi, aptieku Latvijā esot ļoti daudz un konkurence esot ārkārtīgi sīva.

Kā šīs apjoma atlaides strādā dzīvē? Farmaceitu biedrības vadītājai skaidrojošs piemērs ilgi nav jāmeklē. "Mēs, lieltirgotava, ar savām aptiekām nodrošināsim jums mēnesī, piemēram, 50 tūkstošu lielu pārdošanu, bet mēs par to gribam 20% atlaidi no šiem 50 tūkstošiem."

Attēlā Juris Bundulis

Tam, ka apjoma atlaides Latvijas zāļu tirgū ir norma, piekrīt zāļu ražotāja "Grindekss" vadītājs Juris Bundulis. Viņiem kā ražotājiem arī esot izdevīgi par pārdotajiem apjomiem dot atlaides.

"Mēs esam ieinteresēti, lai mūsu zāles Latvijā pārdodas vairāk. Ja pārdod vairāk, tad ražojam vairāk. Ja ražojam vairāk, tad varam saražot par kādu procentu lētāk. Tad ar šo procentu varam domāt, ko darīt – padalīties ar kādu, investēt, atdod izglītībai vai kultūrai," atzīst Bundulis.

Tomēr ne par visu var tikt pie apjoma atlaidēm. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija apvieno uzņēmumus, kas ražo oriģinālās zāles, un tieši šie uzņēmumi Latvijā pārdod bieži vien ļoti dārgas zāles nopietnām un/vai retām kaitēm. Asociācijas vadītāja Anda Blumberga uzsver – lai tiktu pie šo ražotāju apjoma atlaidēm, Latvija ir pārāk maza.

"Tas ir mīts. Kādas vispār Latvijā varētu būt apjoma atlaides? Latvija ir maza valsts, esam vieni no mazākajām Eiropā. (..) Es nestādos priekšā, kas tas ir par apjomu. Ja mēs pārdodam piecus iepakojumus pa visu Latviju. Nu tad…" klāsta Blumberga.

Vai apjomu atlaides nonāk līdz pircējam?

Atlaides par apjomu ir arī viens no faktoriem, kas apgrūtina izdzīvošanu neatkarīgajām aptiekām. Aptieku tīkli pārdod vairāk un var prasīt atlaides, turklāt lielākajiem tīkliem ir arī saistītie zāļu lieltirgotāji. Tas ļauj kontrolēt gan lieltirgotavu, gan aptieku piecenojumu. Konkurencē priekšroka ir šiem milžiem.

Attēlā Dins Šmits

Tam piekrīt uzņēmuma "Repharm" vadītājs Dins Šmits. Holdingā "Repharm" ietilpst aptieku tīkls ''Mēness aptiekas'', zāļu lieltirgotājs "Recipe plus" un vēl virkne medicīnas iestāžu.

"Šobrīd ar esošo uzcenojuma struktūru reāla ilgstspēja ir tur, kur ir lieltirgotava un aptieka. Lieltirgotava sistemātiski dod atlaides gala pārdevējam vai tā ir aptieka, slimnīca vai doktorāts," stāsta Šmits.  "Vieglāk ir tur, kur ir savienots. Un, ja mēs raugamies uz tirgu, lielākoties ir zāļu lieltirgotava un zāļu uzņēmums [kopā]."

Bet vai šīs atlaides nonāk līdz pircējiem? Blumfelde teic, visticamāk, ka nē. "Tās, kas ir tā sauktās apjoma atlaides, viņas nevar nonākt. Reāli nevar.  Komersants nekad nevar zināt, vai es sasniegšu tos 50 tūkstošus, par ko man sola 7-10% atlaidi. Nu, kā es varu cilvēkam pirms tam dot to atlaidi?"

Līdz pircējiem akciju veidā nonāk tās atlaides, ko ražotājs dod uz brīdi, lai veicinātu pārdošanu.

Zāles biežāk lētākas ārpus Rīgas

Dokumenti

Latvijas Radio pētījums par zāļu cenām Latvijā.xls

Lejuplādēt

76 KB

Gatavojot šo raidījumu sēriju, Latvijas Radio apzināja cenas Latvijā, lai saprastu – vai cenas dažādās Latvijas vietās pat viena tīkla aptiekās atšķiras?

Cenas vērtētas četros pēc apgrozījuma lielākajos Latvijas aptieku tīklos – "Mēness", "Benu", "Apotheka" un "Euro" aptiekās. Salīdzināšanai Latvijas Radio izvēlējās gan recepšu, gan bezrecepšu zāles.

Latvijas Radio palīgā nāca Latvijas reģionālie mediji un kopā var ieskatīties – kur Latvijā zāles varētu būt lētākas un kādēļ tā?

"Prestarium" ir recepšu zāles asinsspiediena samazināšanai, un tas nav vienīgais medikaments, kura cenas Latvijas aptiekās ievērojami atšķiras. Ja dažādas cenas dažādos aptieku tīklos liekas loģiskas, tad cenu atšķirības vienā tīklā starp dažādām Latvijas pilsētām pat pārsteidz. It īpaši tādēļ, ka daudzi aptiekāri, kad interesējas par cenām, norāda, ka viņu tīklā jau visas cenas esot vienādas un "nākot no Rīgas".

Cik lielas ir šīs cenu atšķirības? No dažiem centiem līdz pat daudziem desmitiem eiro. Lūk daži piemēri. Probiotiķi "Linex" Rīgā, Ventspilī un Rēzeknē dažādās aptiekās var atrast par maksimāli atļauto cenu 6,82 eiro. Šīs pašas zāles Liepājā nopērkamas par tikai 5,23 eiro centiem. Recepšu zālēm "Procoralan" ārpus kompensācijas sistēmas cenas svārstās no 30,43 līdz gandrīz 60 eiro.

Medikamenta "Linex" cenu atšķirības pa Latvijas pilsētām

Kādas tendences iezīmējas?

Lētākas zāles visbiežāk ir ārpus Rīgas, bieži sarakstu lētajā galā parādās Latgales pilsētas. Bet ne vienmēr. Vērtējot no pircēja viedokļa – ar garantiju pateikt, ka kādā pilsētā visas zāles ir lētākas, nevar.

Bet neticēt aptiekāra apgalvojumam, ka cenas jau visur ir vienādas – to droši var darīt un pārbaudīt, vai kaimiņpilsētā vajadzīgās zāles nav lētākas.

Cenšas cenas turēt vienādas

Par cenu politiku Latvijas Radio jautāja aptiekām. Iezīmējas divas stratēģijas. Vieni cenšas cenas visā Latvijā turēt vienādas. Tā, pēc vadības teiktā, darot "Mēness aptiekas" un "Euroaptiekas".

Dins Šmits no "Mēness aptiekām" skaidro: "Cena tiek automatizēta, un līdz ar to visā uzņēmumā zāļu cenām vajadzētu būt vienādām. Varbūt ir izņēmumi, piemēram, ja mainās ražotāja cena un ir palicis vēl iepriekšējais krājums. (..) Vai mainās reference un ir palicis krājums, kuru mēs pārcenojam un saņemam naudu atpakaļ, ja cena ir samazinājusies. Nu, tādas ir situācijas, bet citādi cenām vajadzētu būt vienādām."

Arī "Euroaptiekā" savu stratēģiju skaidro līdzīgi. Retu reizi notiekot citādāk, atzīst Ivars Nelsons, "Euroaptieka farmācija" valdes priekšsēdētājs.

"Vai arī tas ir varbūt saistīts ar kaut kādiem gadījumiem konkrētos reģionos, atvēršanām, akcijām. Bet pārsvarā cena visās aptiekās ir vienāda."

Radio Latvijas savāktie dati par zāļu cenām rāda – "Euroaptiekā" tiešām cenas ir ļoti līdzīgas, reti cena atšķiras no pārējām. "Mēness aptiekai" gan, vismaz Latvijas Radio apzinātajiem medikamentiem, cenas ir visai atšķirīgas. Piemēram, zāles "Detralex", ko lieto vēnu kaitēm, "Mēness aptiekās" dažādās pilsētās maksā gan 13,53 eiro, gan 11,48 eiro, gan tikai 8,95 eiro.

"Man būtu jāredz konkrēti piemēri," tā par Latvijas Radio atklāto saka "Mēness aptieku" vadītājs Šmits.

Reģionos zāles piedāvā lētāk

Cita stratēģija ir "Benu" un "A Aptiekām".

"Benu aptieku" Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna atklāj: "Būtībā mums ir reģionos iespēja dot lētāk. Reģionos, kur tā finansiālā situācija ir smagāka, mēs dodam lētāk. Rēzeknē, par Daugavpili es pat nepatiekšu. Mēs uz to ejam, lai cilvēks vispār varētu atļauties nopirkt…"

Vīksna teic – tas ir liels administratīvais darbs, bet iedzīvotāju pirktspēja neļaujot rīkoties citādāk. "Būtībā mums ir divi cenu līmeņi," atzīmē "Benu aptieku" pārstāve.

"A Aptieku" tīklā katrai vietai esot sava cenu stratēģija. "A Aptieku" vadītājs Mārcis Rutulis atzīst: nav tā, ka cenas zālēm visās aptiekās ir vienādas. "100% nav. Tas atkarīgs no konkurences un mikrorajona."

Viņš gan rāda pētījumus un uzsver –  cena neesot galvenais, pircējam izvēloties aptieku. "Šeit pat ir arī pētījums, tādus veic katru gadu starptautiska kompānija. Šeit var redzēt – cenas ir sestajā vietā," teica Rutulis.

Par zālēm pārmaksā 40 miljonus

Cenas pircējiem neesot svarīgākās, izvēloties aptieku. Tajā pašā laikā visi nozares pārstāvji atzīst – ir gadījumi, kad skaidrs – cilvēks vajadzīgos medikamentus atļauties nevar. Protams, pie vainas ir arī pirktspēja. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem, līdzīgi kā Dzintras kundzei, naudas zālēm vienkārši nav.

Bet no otras puses – iespējams, iepērkoties aptiekā, rīkojamies neapdomīgi. Jau vēstīts par reklāmu ietekmi uz to, kādas zāles ņemam.

"Palūdzu, lai iziet par pagājušo gadu cauri visam mūsu uzņēmumā, kas ir pārdots, sadala visas zāles grupās," Šmits no Latvijas lielākā aptieku tīkla ir sagatavojies un rāda palielu tabulu ar aprēķiniem. Tur esot ieliktas visas zāles, ko "Mēness aptieka" pērngad pārdevusi. Tad salikuši medikamentus pa grupām. Aprēķinājuši, cik par ko cilvēki samaksājuši. Un pēc tam – aplēsuši, kā atšķiras gada laikā pircēju samaksātais un tas, cik būtu bijis jāmaksā, ja klienti būtu izvēlējušies lētāko variantu.

"Ja savilktu kopīgo summu, tad pagājušā gada laikā mums ir deviņi miljoni papildus. Ņemot vērā mūsu aptuveno apgrozījumu, tirgus daļu, mums tas būtu jāreizina vismaz ar 4,5. Līdzīga situācija ir citur Latvijā," teica Šmits.

Latvijas Radio aprēķini liecina: ja "Mēness aptieku" aplēses ir pareizas un pārējos aptieku tīklos situācija ir līdzīga, tad,  neizvēloties lētākas zāles, esam aptiekās atstājuši, iespējams, liekus 40,5 miljonus eiro.

Kopējā aina – neiepriecinoša

Kopējā aina, ja runā par zāļu cenām un naudu, ko atstājam aptiekās, nerādās pārāk iepriecinoša.

Ņemot vērā dažādās atlaides, aptieku un lieltirgotavu sasaisti, kā arī ražotāju brīvību noteikt cenas, valsts labi domātie uzcenojuma ierobežojumi cenu tapšanas principus, šķiet, daudz skaidrākus nepadara. Jo neviens jau neliedz ražotājam palielināt cenu un tad iedot kāroto atlaidi lieltirgotavām un aptiekām. Un no šīs atlaides pircējiem, visticamāk, ne silts, ne auksts.

Tajā pašā laikā ne visas aptiekas konkurē ar cenu, kas gan Latvijas reģionos atšķiras. Dati rāda, ka daudzi medikamenti ir lētāki Latgalē un ārpus Rīgas, tomēr viennozīmīgi nosaukt vietu, kur zāles būtu lētas, nevar.

Bet mēs paši, visticamāk, arī reklāmu vadīti, pieprasām un maksājam par dārgākiem medikamentiem, nevis runājam ar farmaceitu par saviem simptomiem un tad pieņemam pārdomātu lēmumu.

Ja vēlaties pastāstīt savu aptiekas vai farmācijas stāstu – rakstiet uz adresi zinas@latvijasradio.lv, jūs uzklausīsim arī pa Latvijas Radio ziņu dienesta karsto tālruni 25415033.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti